Manu kolēģu redzējums par to kas ir Sistēmisko sakārtojumu vadītāja metode.
Gandrīz katrs sistēmiķis sākot stāstīt par to ko dara piemin Bertu Helingeru kā šīs metodes autoru.
Bet es nevaru teikt par sevi ka izmantoju tikai Helingera metodi,jo viņš man nav mācījis. Metodi ar kuru es šobrīd strādāju, es veidoju uz pamatiem, ko esmu apguvusi Sistēmfenomenologijas apmācības kursā. Bet protams nāk klāt mans "Rokraksts".
Domājot par to ko pastāstīt par šo metodi, es pameklēju ko par to stāsta kolēģi, kuriem ir ilgāka pieredze, jo neko jaunu par pašu metodi, jau es nepateikšu, varu tikai pielikt klāt savas atziņas un atklāsmes. Savu "rokrakstu"
No kolēģu teiktā:
Ka par to runā Marija Sils
Biežāk šo virzienu atpazīst kā dzimtas sistēmiskos sakārtojumus(sauktus arī par Helingera metodi), taču sistēmas, kurās esam iesaistīti, ir daudz plašākas par dzimtu. Visam pamatā ir dvēseles kustība - dvēselei nākot šai pasaulē, tā ierodas kādā dzimtā, kura ir visprecīzāk atbilstoša šīs dvēseles izaugsmes vajadzībām. Un šī dvēsele nāk ar tādu pieredzi, kas ir visatbilstošākā šīs dzimtas attīstībai un veselumam. Reizēm, skatoties dzīves notikumos, tas šķiet paradoksāli, jo dzimtas ietvaros un attiecībās ar indivīdu mēdz būt dažādas pretrunas un nepieņemšanas, un tas ir tas, ko ir vērts (un var, un vajag) sakārtot, lai dvēsele un dzimta varētu attīstīties saskaņā un savstarpēji papildinoši.
Ko par to runā Kristīne
Sistēmiskie sakārtojumi ir metode, kas ļauj izkāpt no ierastā skatu punkta un ieraudzīt visu situāciju no malas, ar konkrētiem vārdiem un darbībām mazinot situācijas spriedzi un dziedinot pagātnes notikumus. Dažiem tas ir kā brīnums, citi to sauc par maģiju, buršanos. Tas nav ne viens, ne otrs. No malas tas vienmēr ir kā kaut kas pārdabisks un precīzs vienlaicīgi. Bet tagad visu pēc kārtas. Mēs satiekot kādu cilvēku, mijiedarbojamies viens ar otru un kopējā informācijas laukā paliek informācija. Šogad Nobela prēmiju saņēma kvantu zinātnes pētnieki, kas pierādīja, ka viena kvantu daļiņa var nodot informāciju otrai, un ja abas daļiņas kaut kad ir tikušās, tad var nodot viena otrai informāciju, pārnest to un translēt tālāk pasaulē (pavisam vienkāršots skaidrojums). Tāpat notiek arī ar cilvēkiem – ja mēs kādreiz esam tikušies, tad mūsu ķermenī, zemapziņā paliek šī saikne ar otru cilvēku, pat ja mēs to neapzināmies. Par dzimtu attiecībām un paaudzēm tieši tāpat. Manī jau ir iepriekšējo paaudžu informācija – tā ir DNS, kur glābājās viss, kas bijis pirms manis. Un organizācijās arī – vienotā telpā saglabājas iepriekšējie notikumi, kur darbinieki nodot to viens otram: ar uzvedību, vērtībām, attieksmēm. Dažreiz gadās, ka mums rodas konflikti, kādi neatrisinātas attiecības, lieli emocionāli pārdzīvojumi, kurus noslāpējam, bet diemžēl tie nekur nepaliek. Vēl ir situācijas, kas var atkārtoties. No vilka bēg, uz lāča tiek – un tā jau vismaz trešo reizi. Mūs ietekmē arī paaudžu neatrisinātie attiecību mezglojumi, par kuriem mēs pat varam nenojaust. Kā koučingā – mēģinu realizēt mērķus, bet kā nesanāk, tā nesanāk, kaut gan daru visu pēc plāna. Un te mēs esam pie otra kvantu fizikas punkta. Kvantu fizika runā par saistīto hiearhiju. Cilvēks, lai vienkāršāk dzīvot ir radījis lineāro hiearhiju – visu pēc kārtas. Zemākie līmeņi ietekmē augstākos. Skaidra struktūra. Secība. Plāns. Saistīta hiearhija saka – visi ir saistīti ar visu un vienlaicīgi ietekmē: augstākie slāņi zemākos un otrādi, skaidra struktūra ielikta telpā maina savu izkārtojumu atkarībā no kura punkta telpā tu uz to skaties. Secība – pirmais ietekmē pēdējo un otrādi. Tas nozīmē, ka mēs nevaram skatīties lineāri, ar skaidri definētiem rāmjiem vai algoritmiem uz pasauli, mums ir jāmācās redzēt dažādas pozīcijas un līknes, ņemot vērā kontekstu, skatu punktu, ietekmes jaudu un svarīgumu. Tādēļ daži uzdevumi, kas lineārā formātā: izvirzi mērķi, sagatavot plānu un dari; paliek sarežģīti vai neiespējami, ja nav ņemti vērā iepriekš nosauktie faktori. Beidzot mēs esam nonākuši pie pašas metodes- sistēmiskie sakārtojumi. Brīžos, kad šķiet, ka ir liela putra, sistēmiskie sakārtojumi ir patiešām lieliska metode. Kā tas notiek? Ir problēma, kurai šķiet, ka grūti atrast risinājumu vai gribas diagnostiku, kas tad tiešām notiek. Piemēram, kā atrast nodarbošanos, kas patiešām patīk? Sistēmisko sakārtojumu vadītājs klientam pajautās par iepriekšējo pieredzi šai jomā, kādi klientam svarīgi cilvēki to ir ietekmējuši, ko pats ir darījis? Nākamais solis – tad sistēmisko sakārtojumu vadītājs laukā (lauks nozīmē – fiziski telpā vai online vidē) izliks figūras: klientu, esošo pieredzi un nākotnes darbu. (Izliks: 1) ja tas ir klātienē un grupā, tad lūgs dalībniekus ieņemt pozīciju: klients u.c. Cilvēks, kurš piekrīt būt par klientu, nostājas telpā un ķermeniski atļauj sajust to, ko jūt klients. Tāpat notiek arī ar pārējām figūrām. Atceramies par informācijas lauku un to, ka visas daļiņas saņem visu informāciju un pārnes. Nekādas maģijas, tikai kvantu daļiņu mijiedarbība 2) ja notiek online – vienkārši lūdz iedomāties) Kad figūras izliktas, tās sāk kaut ko just ķermenī, varbūt nāk kādi vārdi galvā vai teicieni. To visu sistēmisko sakārtojumu vadītājs un klients novēro no malas. Tāpat redz arī attiecību dinamiku starp figūrām, kas notiek vai tieši otrādi, kas ir sastindzis. Piemēram, pagatnes pieredze ir sastingusi un vispār neskatās uz nākotnes darbu. Sistēmisko sakārtojumu vadītājs var pajautāt “pagātnes pieredzei”, kas ar viņu noticis, kā viņa jūtās. Aizvietotājs tajā brīdī – pateiks savas sajūtas, klients saņems informāciju, varēs vairāk paskaidrot par ko tiešām ir stāsts. Klientam var atnākt “ahā!” moments, vai vienkārši atmiņas par kaut ko, kas šobrīd ietekmē “nākotnes darbu”. Rezultātā sistēmisko sakārtojumu vadītājs piedāvā konkrētas darbības vai vārdus, ko klients var pateikt esošajai pieredzei vai nākotnes darbam, lai tiktu mainīta situācija. Piemēram, “es tevi redzu mans nākotnes darbs”, “man žēl, ka tā notika”, “es esmu gatavs doties tālāk” u.c. Tas nozīmē, ka pagātnes situācijas netiek fiziski mainītas, bet tiek mainīta attieksme un emocijas, kas saistās ar to notikumu. Tas reāli izmaina arī tagadni. Atceramies, ka laiks nav linerārs, bet telpisks un pagātne, tagadne un nākotne notiek vienlaicīgi. Te parasti rodas tā brīnuma sajūta: jā, beidzot tas ir atrisināts! kā tas var būt? Sesijas noslēgumā sistēmisko sakārtojumu vadītājs un klients noslēdz sarunu, iespējams, ka klients konkrēti izdomā soļu vai izdara kādu secinājumu, kas tālāk viņam var palīdzēt. Sistēmisko sakārtojumu metode ir ļoti jaudīga, var tikt izmantota dažādos variantus, katram sakārtojumu vadītājam ir savs rokraksts. Tā noteikti ir ļoti palīdzoša, lai diagnostiscētu esošo situāciju, izprastu pagātnes dzīves līkločus, risinātu emocionālus attiecību jautājumus, dzimtas sakārtošanai, tāpat tā der arī biznesa vidē. Ne vienmēr vajag pilno sakārtojumu, es personīgi, izmantoju daudz sistēmisko sakārtojumu elementus arī koučinga sesijās, kas arī ir iedarbīgi, lai klients tiktu ārā no domu mudžekļa. Bet der atcerēties, ka atbildība par turpmāko dzīvi un lēmumiem ir pašam klientam. Metode ir, lai palīdzētu virzīties uz priekšu, nevis risinātu visu klienta vietā.
Vēl cita kolēģa teiktais:
Sistēmisko sakārtojumu metode ir ļoti jaudīga, var tikt izmantota dažādos variantus, katram sakārtojumu vadītājam ir savs rokraksts. Tā noteikti ir ļoti palīdzoša, lai diagnostiscētu esošo situāciju, izprastu pagātnes dzīves līkločus, risinātu emocionālus attiecību jautājumus, dzimtas sakārtošanai, tāpat tā der arī biznesa vidē. Ne vienmēr vajag pilno sakārtojumu, es personīgi, izmantoju daudz sistēmisko sakārtojumu elementus arī koučinga sesijās, kas arī ir iedarbīgi, lai klients tiktu ārā no domu mudžekļa. Bet der atcerēties, ka atbildība par turpmāko dzīvi un lēmumiem ir pašam klientam. Metode ir, lai palīdzētu virzīties uz priekšu, nevis risinātu visu klienta vietā. Sistēmiskie sakārtojumi – metode, ar kuras palīdzību cilvēks, ģimenes, pāris, komanda, grupa vai organizācija, nolasot informāciju no informācijas lauka, var gūt nepieciešamo skaidrību par lietām “tā, kā tās un kāpēc ir tā, kā ir”, kā arī veikt vēlamās izmaiņas, izejot no šīs skaidrības. Šī metode rod savu pirmsākumu psihoterapijas, garīgās prakses un filozofijas saskares punktā. Par metodes pamatlicēju tiek dēvēts Berts Helingers, lai gan pats viņš sevi par autoru nenosauc. Sakārtojums var ilgt no pāris minūtēm līdz pāris stundām, tomēr biežāk tas aizņem apmēram 1 – 1,5stundas. Katrs sakārtojums ir unikāls. Biežāk sakārtojumi tiek veikti grupu sesijās, tomēr vienlīdz efektīgs sistēmiskais darbs var notikt arī individuālajās sesijās. Individuālajos sakārtojumos, kur nav pieejami grupas dalībnieki kā aizvietotāji, to figūras tiek izliktas ar priekšmetiem telpā. Individuālie sistēmiskie sakārtojumi var tikt veikti arī iztēlē, izmantojot vizualizācijas un apziņas aktivizācijas metodes. Sistēmiskie sakārtojumi ļauj atjaunot dabisko mīlestības un enerģijas plūsmu cilvēka iekšējās un ārējās sistēmās – starp dzimtas locekļiem, paša iekšējām daļām, citu laiku un dzīvju aspektiem. Sociālās struktūrās - uzņēmumos un organizācijās sakārtojumi atjauno pozitīvas enerģijas plūsmu starp kompāniju un klientiem, vadību un darbiniekiem, piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem un pieprasījumu, naudas plūsmu, izdevumiem un ienākumiem.