Šķiršanās sāpes. Stiprās sievietes.
Mana mamma ir stiprākā sieviete pasaulē.
Apstākļi notikumi, dzīves scenāriji. Apzināti vai neapzināti lēmumi cilvēka dzīvē notiek visu laiku.
Es esmu mammas meita, manī ir 100% mammas un esmu tēta meita, 100% tētis.
Un viss tas kas ir ar un aiz viņiem. Ir arī manī.
Es esmu pieredzējusi, reinkarnācijas uz Zemes un debesīs. Iespējams ka manā iepriekšējā dzīvē ir ne viena vien tuva cilvēka zaudējums, kur es nespēju izsāpēt zaudējuma vai šķiršanās sāpes.
Man ir tas gods šai apzinātībā ienākt caur manas mammas un mana tēta vārtiem. Es lepojos ar saviem vecākiem, viss Pasaulē sakrita tā ka es ienācu caur vislabākiem vecākiem, man.
Viņu dzīve un sadzīve uz mani neattiecas vispār. Viņu savstarpējās attiecības, ir bijušas viņiem viss labākās. Viņi viens otram ir bijuši labākā sieva un labākais vīrs, kopējā viņu laulībā. Un viņu personīgais lēmums bija, pēc desmit gadu kopdzīves šķirties. Tas bija mana tēta lēmums. Un viņam tas bija pareizs. Tā notiek, cilvēki satiekas un šķiras, citreiz uz laiku, citreiz pa visam.
Tagad es tikai sajutu, un saprotu, kā tas viss bija. Savās sāpēs es sajutu mammas sāpes.
Mana mamma palika ar milzīgām sāpēm, sāpēm ko liekas ka nemaz nevar izsāpēt. Un cilvēks ir tāds indivīds ka viņš prot sāpes izstumt, šķiršanās sāpes pārvērst naidā, aizvainojumā, skumjās. Un milzīgā spītā, neko nejust un izdzīvot. Aizstājot ar visu citu, tikai noliedzot, nejūtot sāpes. Neizsāpot līdz galam. Es nezinu vai mana mamma izsāpēja līdz galam, šķiršanās sāpes. Bet es zinu ka viņa ir stiprākā sieviete pasaulē.
Jo nupat es pati izjūtu kā tas ir.
Es sapratu sajutu mammas sāpes. Iespējams arī senāko sieviešu izstumtās zaudējuma, šķiršanās sāpes. Iespējams dvēseles pieredzes neizsāpētās sāpes, par zaudēto mīļoto cilvēku.
Zaudējuma sāpes ir turpat neizturamas. Bet mana mamma izturēja, un izdzīvoja savu bērnu dēļ. Un tas viņai ir izdevies vienkārši unikāli. Mammu mīļo mammu, tu esi stiprākā sieviete pasaulē. Nav lielāku sāpju, kā sirds cilvēku pazaudēšana.