Pārticības cikls 14.gadi.
Labrīt. Es vakar spontāni pieteicos Anda Gestes lekcijā, man pat paveicās jo trāpīju pirmajā 500. niekā. Viņš gan ir izsludinājis, ka būs otrs tāds pats Lekcijas raidījums. Pārējie ari tiks kas gribēja. Nebija jau ne vainas tam lekcijas raidījumam. Tāds “beisik” informatīvais klājums. Forši, tikt līdz tādiem atslēgas vārdiem. Tādu vispārējo informāciju kas vispār notiks no viņa skatu punkta. Bet kā jau katru informāciju, jāskatās no savu sajūtu prizmas. Viens ir tas ko es dzirdu, otrs jau ir ka es to izfiltrēju caur sevi. Un vēl kāds aspekts ir kādai publikai tas tiek pasniegts. Mēs daudz dzirdam, ka profesijas mainīsies, un mākslīgais intelekts un roboti jau pa visam drīz būs mūsu ikdiena, un pat miesīgu mammu aizstās mākslīgā mamma, respektīvi tikai runātājs, ar iestrādātām frāzēm, kas mūs apbērs ar vārdiem, un mums radīsies siltākas jūtas nekā runājot ar pašu mammu. Nemaz jau nerunājot par citiem, cilvēkiem, ko varēs nopirkt. Bet tie jau nebūs cilvēki Bet lai tas varētu ienākt katra dzīvē, vajadzēs naudu, lai nopirktu tādu viltus mammu. Un atkal ar ko nākotnes laiki atšķirsies no pagātnes. Varēs nopirkt mīlestību. Tikai nākotnē varēs nopirkt mīlestību ar garantiju.
Ko es vēl vakar sadzirdēju. Skaudība. Parādīsies skaudības enerģija. Nu tā jau tagad ir, pilna sparā. Bet ja tāds Astroloģisks uzsvars tad būs vēl vairāk.
Vārdu sakot informācijas un inovācijas nāk iekšā pilnā sparā, spēj tik ņemt pretim. Bet galvenais jautājums sev, katrs sev pajautājam. Vai man to vajag? Un ko no tā visa es ņemu pretim. Un atkal ir par iederēšanos vai izstumšanu. Tas ir bijis un būs visos laikos. Kur es esmu kur es iederos? Kas man no tā ko es redzu ir vajadzīgs, ko es ņemu pretim?
Ko tas viss dod manai, ne tikai “ha†ķelkai.” Bet kādam ir jābūt manam mērķim, lai es savu dzīvi atdodu mākslīgam intelektam. Un šo visu jau var tik burvīgi ielaist savā dzīvē ka pat nepamanīsi. Piemēram TikTok tur var sevi pārtaisīt līdz nepazīšanai, gan seju gan balsi. Un tā nav krāpniecība, tās ir iespējas. Ja arī, tikai izklaides pēc, jo interesanti, ka es māku rīkoties, ar visiem iespējamām MI iespējam. Nu nav jau ko brīnīties ka krāpnieki, ar pārliecību zvana un stāsta par uzlaustiem kontiem, un viņi nu metīsies palīgā. Nu tās shēmas brīžiem ir tik smieklīgas ka, gribas paklausīties, nu ko atkal jaunu tie cilvēki kas tādā veidā pelna naudu, ir izdomājuši.
Runājot par Astroloģiju un to zem kuras saules zīmes cilvēki ir piedzimuši. Es esmu dzimusi zem Skorpiona zīmēs. Andis vakar deva trīs atslēgas vārdus kas būs tuvākos 14.gadus, mani bija, Pamats Ambīcijas Projekts.
Tad nu es arī domāju. Par savu Pamatu, dažādos līmeņos. Pamati uz kuriem es fiziski dzīvoju, jeb māja kurā es dzīvoju. Cik stabili es esmu vietā kur es ceļos un eju gulēt. Man ir svarīgi lai tā ir man piederīga. Es maksāju par elektrību, zemes nodevu valstij. Bet katrs “ķieģelis” ir mana vīra pirkts un būvēts. Un tad rodas tā sajūta ka ir droši, kas vispār ir droši, un stabili. Bet man ir svarīgi lai tā vieta tas pamats uz kura es esmu, es tur esmu droši, un galvenais neatkarīgi, no kādas citas varas. Man nederētu īrēts dzīvoklis, vai sveša zeme, kur ir laika termiņš, par būšanu tajā. Man jau ir tas vecums, ka es skaidri zinu ka šeit šai vietā es esmu iedzinusi saknes, un ar labu mani te neizravēs.
Finansiālais pamats. Nu te var filozofēt no rīta līdz vakaram, un arī man mainās “filozofija” par to kas man ir finansiālais pamats. Un ko es gribu, un kā, es gribu. Jā, to arī Andis ar pārliecību pateica ka pa visam drīz skaidra nauda vairs nebūs. Nu un ko tas nozīmē, cilvēkiem, kas neņem pretim, “pīkstināšanu” ar telefoniem. Nezinu, pa ties nezinu. Bet noteikti tas nozīmē, kārtīgu nervu bojāšanu. Trauksmes, un depresijas.
Un atkal par neiederēšanos, “ Ja tu neiederies šai modernā pasaulē, un nemāki pīkstināt ar telefonu, pulksteni, lai nopirktu maizi, tu pie maizes netiec.”
Nu jāsaka ka šis pamats man ir ritīgi nestabils, tikai tāpēc ka es esmu neiederīga. Jo mani ienākumi, ir atkarīgi, ko un cik daudz es runāšu. Un cik kvalitatīvi, es sevi pārdodu. Es ilgi “mocījos” ar to faktu, ka es patiesība pārdodu sevi, visi tā dara. Tikai cik to atzīst un redz. Pārdodot savus pakalpojumus, prasmes, produktus, mēs faktiski pārdodam sevi. Ja protams nav starpnieki, kas par manu piedāvājumu stāsta, bet es tikai iekasēju naudu. Jā, šāds “Finansiālais pamats” man ari neder. Es laikam neesmu komandas “direktore”. Man ir svarīgi lai viss ir vienādi, bet tomēr individuāli. Ja dara kaut ko kopā, tad visi dara ar vienādu enerģijas atdevi, neatkarīgi no personības statusa. Bet tas ir atkarīgs no mērķiem.
Cilvēku pamats. Pa cik te es runāju no tā kādas man ir pārdomas par dzirdēto Astro lekciju, tad arī varu teikt ka Skorpioni, nu ļoti grūti uzticas cilvēkiem, un ļoti piesardzīgi izvēlas cilvēkus, ar kuriem, vispār runāt, netērē laiku tukšām runām. Un tāpēc man līdzcilvēku pamats, ir nu ļoti maziņš. Es brīžiem domāju, tie cilvēki kas ir kopā ar mani, ko viņi iegūst esot kopā ar mani, jo nu es pa velti enerģiju netērēšu, tikai jēgpilni, ar pievienoto vērtību. Vispār jau es esmu tāda vientuļniece, man nav garlaicīgi, man vienmēr ir galva pilna ar idejām, kā man uzlabot savu dzīves kvalitāti, un nevienam citam par to nav jābūt atbildīgam, neviens nav jāpakļauj savām vajadzībām.
Dzimtas pamats, tas laikam man bija galvenais, viens no galvenajiem dzīves uzdevumiem, šīs dzīves uzdevumiem. Sajust savu dzimtu, savu pamatu savā dzimtā. Un tas nav tikai mamma un tētis, bet dzimtā kas ir vēl aiz septītās paaudzes, sajust sevi savā vietā, jeb ieņemt un pieņemt savu vietu, ierakstīties, pēc būtības savā vietā, kādā es esmu piedzimusi. Ieņemt tās savas lomas, savā dzimtā un dzīvē pēc fakta. Šodien kad es rakstu, es zinu ka pēc pāris dienām būs Skorpiona pilnmēness. Laiks kad viss ir patiess, katram sava patiesība, bet patiess, tāds kā tas ir pēc fakta. Un vispār jau, nav nekādu noslēpumu, vai slepenības. Tikai atkal katram savs jautājums, sev” :Kā es jūtos ar to ko es pieņemu, par savu patiesību? Un virkne tālāko jautājumu, sev. Līdz nonāk uz savu patieso pieņemamo sajūtu. Bet tas ir man/tev pēc būtības. Runājot par dzimtas stabilitāti, tā ir pati stabilākā un patiesākā struktūra. Dvēsele ienāk uz Zemes caur tēti un mammu. Un viss smalkais mehānisms ir tieši tik atbilstošs ko dvēsele caur manu personību var te piedzīvot, Zemes dzīve nav tiko radusies, un arī Dzimtā ir viss nu tā ka viss. Un ja šo Pamat sajūtu saprot, tad pārējais ir tikai tādi prāta izdomājumi, kā man labāk ierakstīties, tai ģimenē, dzimtā, sociuma kura mana dvēsele ir caur manu personību mani ievedusi. Un ieņemt man viss labāko vietu te.
Atkal skatoties no vakardienas Astro lekcijas skatu punkta. Andis deva tādus labus, zināmus uzdevumus. No vārdiem uzrakstīt rindkopu, un tad to reducēt uz vienu vārdu, protams izejot no jūtām, jeb zemapziņas izdotās informācijas.
Un man bija tāda vilšanās sevī, nu kāpēc es eju uz lekcijām un kursiem, lai man atgādinātu atkal un atkal kas man ir darāms, kas man ir svarīgs. Ko Astroloģija man iesaka. Nu ļoti vienkārši, kamēr es patiesi, nedarīšu fiziski, to kas man jādara, ko Zemapziņas tēli man “kliedz”, tikmēr es tērēšu, naudu par vienu un to pašu, tikai citādos izpildītājos, jeb teicējos.
Vakar, kā jau teicu bija 500 laimīgie, kas tika uz lekciju, nav jau slikti 24 eiro X 500 dalībnieki. Bija vakar kur paskatīties, līdz kādiem saviem vārdiem cilvēki tika.
Es tiku līdz sevīm, savu personību. Bija jāraksta viens vārds. Man rakstījās Melita Januša Rauba.
Jo es negribu kaut ko vienu, bet kopību, vienotību sevī. Pa daļām sevi uzkačājusi es esmu, un tas nav atvedis pie paša labākā rezultāta. Tas ir līdzīgi ka dakteri dalās pa orgānu daļām, un to “ ārstēšanu”.
Tad izvēlēties sev tikai mīlestību, vai tikai naudu, vai tikai vienu nu to īpašo.
Es izvēlos sevi, pilnā komplektācijā, ar savu pamatu Dvēseles pieredzē, ar savu pamatu dzimtā. Ar savu pamatu šeit uz Zemes. Un visu to ko te piedāvā, un tad jau pa ceļam es izvēlos, kas man vajadzīgs, ko dvēsele man piedāvā, izdzīvot atkal, kādu šīs dzīves vai iepriekšējās dzīves, neapgūtu pieredzi, vai tomēr kaut kas no jauna, ko nu es nu nekādi nebūtu iedomājusies, ka ar mani var būt arī TĀ. Tad kāpēc man savas velmes, un vajadzības jāiekļauj vienā vārdā, kas pasaka nē, visam pārējam. Bet atzīstot sevi, ar visu plašumu, aukstumu, kas man ir es ņemu visu, ko Zeme man dod, pēc manas izvēles.
P.S Paldies par tavu laiku ko veltīji izlasot manis rakstīto.
Melita Januša Rauba