Pārprodukcija
Visur ir pārprodukcija. Visa kā ir/bija par daudz. Un tas bija tik skaidri redzams. Daudzi cilvēki arī es, biju savilkusi pilnus plauktus ar pārtikas produktiem. Un vispār, visa kā ir bijis gana lai mēs kvalitatīvi izietu cauri šai ziemai. Tagad paliek aktuālas pavasara drēbes, apavi. Man meitai kāja pa ziemu izaugusi un ir tāds satraukums, ka nebūs ko vilkt kajās un nevar vienkārši aizbraukt uz veikalu pēc apaviem. Un rezultātā atbraukt ar diviem maisiem, vajadzīgā.
Un tas pats ir arī visās citās jomās - ir pārprodukcija. Bet kā ir ar kvalitāti? Jo no vienas puses visa kā ir daudz, neskaitāmie piedāvājumi, ideālās dzīves iegūšanai.
Bet ko tas ir devis mums kā patērētājiem, ja mēs esam te kur esam, ne visi bet nu tomēr. Kam viss tas tirgus, kas apmierināja visas mūsu kaprīzes. Ja tagad bailēs dzīvojam aiz maskām.
Tagad, kad pasaule izies jaunā kvalitātē un šis viss paliks atmiņās kā notikums no dzīves - mēs būsim jaunā kvalitātē. Nevis Kvantitātē, bet kvalitātē.
Es nezinu kā Jums, bet man šis gads, kas ir” mājsēdē” ir bijis ļoti intensīvs un aizņemts. Es biju/esmu aizņemta ar sevi. Un vērsu uzmanību uz izaugsmi un attīstību. Kāpēc varētu likties pirmajā mirklī ka tas ir tik egocentriski. Par citiem vispār nedomā, pasaulē tādas lietas notiek un es tik par sevi un par sevi.
Bet, kur ir mana uzmanība, tur aiziet mana enerģija.
Man ir vajadzīga mana enerģija, lai esmu savā spēkā ar savu vīru, viņam nav “mājsēde” un viņam esot laukā baiļu vibrācijās ir jābūt stipram savā kodolā.
Esot mājās vienkārši nedrīkst valdīt tās emocijas, kas neskar mājas dzīvi. Un te nav runa par mierinošiem vārdiem vai uzmudrināšanu. Bet par “neredzamo”, par Enerģiju kas valda mājās.
Es nevaru, neviens to nevar. Mākslīgi noturēt mieru mājās. Miers, līdzsvars, harmonija mājās veidojas no mana individuālā dvēsesles ceļa.
Un nevis domāt ka tā tas ir, bet būt savas dvēseles ceļā un patiesumā. Un no sava patiesuma izsecināt vai tas ir tas ko šodien gribu vai rīt darīšu savādāk, labāk sev un saviem mīļajiem, sabiedrībai, valstij, pasaulei.
Atgriežoties pie Pārprodukcijas. Jebkurā pārdošanas-pirkšanas procesā vairs nevarēs pārdot to kas nav saskaņā ar pašu pārdevēju. Arī manā jomā - reklāmas, ieteikumi, stāsti, ir mazāk nozīmīgi,Ja nav sajūtas, katra sajūtas par piedavāto pakalpojumu. Ja “Pārdevējs” (jā arī es pārdodu savas zināšanas) nebūs tīrs spēka pilns un ar skaidru nodomu palīdzēt, palīdzēt otram, nevis nopelnīt naudu.
Manā gadījumā esmu tikai instruments, tiltiņš, kas notranslē to, ko cilvēks ikdienā nesadzird.
Un man nav nekādas tiesības ietekmēt cilvēka brīvo gribu. Dvēseles pašas zin kam ar ko ir jāsatiekas, jāsarunājas, jāapmainas ar kaut ko. Parasti tas ir produkts pret naudu. Un ja tas viss iet caur sirds centru un katra gribēšanu, tad viss manuprāt ir pareizi.
Ziniet kā ir ar to maksāšanu par pakalpojumu. Atdodot enerģiju, kas bieži vien ir nauda, es atbrīvoju vietu lai ienāktu kas jauns. Un ja mēs nesamaksājam par pakalpojumu, nav vieta kur ienākt jaunam. Man gan labāk patīk barteri, kad tiešām var samainīties ar enerģijām, lietām, pakalpojumiem, jo tad ir skaidra sapratne ko paņemu sev apzināti.
Beidzies laiks, kad kādam kaut kas jādara obligāti, ko kāds cits cilvēks noteicis. Ja cilvēks pats nesadzird, kas tam būtu darāms, viņš vēršas pēc palīdzības.
Palīdzības jomā arī ir riktīga pārprodukcija, speciālisti uz katra stūra. Un atkal cilvēki meklējiet savus “tiltiņus”, cilvēkus, kas var palīdzēt saprast sevi, sajūtiet to ar sirsniņu. Ar sajūtām caur sirds centru. Un satiksies tie kam jāsatiekas. 