Dvēsele pēc dzīves uz zemes, un pirms….
Kad dvēsele ir atpūtusies un apguvusi pēdējās dzīves mācības, pienāk laiks jaunai iemiesošanai.
Šis lēmums var atnākt dažādos veidos. Dažas dvēseles pie tā nonāk pašas. Citām par to atgādina garīgie skolotāji vai padomdevēji. Ne visas dvēseles ir gatavas jaunai dzīvei, un tam var būt dažādi iemesli. Dažkārt dvēsele atgriežas no pēdējās dzīves nogurusi, nevēloties pat domāt par atgriešanos uz Zemes.
Enerģijas atjaunošanās un pašvērtējuma process pēc atgriešanās Dvēseļu Pasaulē katrai dvēselei ir atšķirīgs — vienām tas prasa daudz laika, citām – mazāk. Kad dvēsele ir gatava jaunai dzīvei, viņa tiek maigi aicināta doties uz nākamo iemiesojumu.
Dvēseļu pasaulē ir mierīgi un labi. Un reizēm ir ļoti grūti pamest šo garīgo vidi, lai atkal nonāktu planētā, kur valda neziņa un izaicinājumi. Pat ja mēs atgriežamies kopā ar radniecīgām dvēselēm, daudzi cilvēki dzīvē jūt vientulību.
Tomēr, kad iepriekšējās dzīves brūces ir dziedētas, mēs — kā dvēseles — ar maigumu un ilgošanos atceramies Zemes prieku. To prieku, ko iespējams piedzīvot tikai fiziskā ķermenī.
Dvēsele, kas ir gatava iemiesoties, pieņem galīgo lēmumu, atbildot uz trim galvenajiem jautājumiem:
1. Vai esmu gatava jaunai fiziskai dzīvei?
2. Kādas mācības man ir jāapgūst, lai augtu un pilnveidotos?
3. Par ko man būtu jākļūst, un kur dzīvot, lai radītu labākos apstākļus savu mērķu īstenošanai?
Kad šis lēmums ir pieņemts, sākas gatavošanās process. Tā pirmais posms norit īpašā vietā — Dzīves Izvēles telpā. Vispirms tiek noteikts, kur un kadir labāk piedzimt, un tad — kasdvēsele būs savā jaunajā dzīvē.
Mums tiek dota iespēja apskatīt fragmentus no nākotnes un izvērtēt, vai izvēlētais scenārijs būs saskaņā ar apstākļiem. Cilvēki, kas šajā vietā bijuši regresijas hipnozes seansu laikā, stāsta, ka tā atgādina pasauli, kur iespējams manipulēt ar laiku, lai dvēseles saņemtu vajadzīgo informāciju. Tā līdzinās kinozālei. Taču ne tādai, kādu mēs pazīstam. Iedomājies lielu caurspīdīgu burbuli, piepildītu ar koncentrētu enerģiju. Dvēsele tiek iesūkta iekšā, sajūtot rūpes un to, ka viņu sagaida kaut kas nozīmīgs. Ekrāni izvietoti lokā, sienu veidā, spīd un mainās kā spoguļi. Vispirms ir klusums un miers, tad ekrāni atdzīvojas — sāk rādīt ainas, notikumus, krāsas. Tas nav vienkārši kino, bet īsta dzīve, ko var vērot un pat ietekmēt ar domu spēku.
Parasti dvēselei tiek piedāvāti vairāki ķermeņi un dzīves scenāriji. Reizēm tikai divas iespējas — iepriekš sagatavotas. Dvēsele redz svarīgākos punktus katrā scenārijā. Vajadzības gadījumā var “ieiet” ainas iekšienē, sajust, kāda ir dzīve tajā. Var pat satikt kādu citu dvēseli, kas jau iet savu mācību ceļu. Šajās ainās iespējams apstādināt laiku, pārtīt uz priekšu, apskatīt vairākas iespējas. Jo laiks neeksistē Dvēseļu Pasaulē — tas ir tikai uz Zemes. Tomēr ne viss tiek parādīts — daļa no nākotnes paliek apslēpta, lai pārbaudītu dvēseles spēju pieņemt lēmumus bez pilnas skaidrības. Dzīves izvēles lokā tiek piedāvāti konkrēti pieredzes veidi un eksperimenti. Nākot uz Zemes, mēs centīsimies tos atrisināt. Tā ir nopietna izvēle, kas prasa uzmanību — jo kļūdaini lēmumi var novest pie smagi neizdzīvotas dzīves. Kad apskate ir pabeigta, mēs izvēlamies vienu scenāriju un atbilstošo ķermeni. Tas viss atgādina ģenerālmēģinājumu pirms jaunās dzīves pirmizrādes. Tātad — liktenis pastāv. Dzīves cikli ir iepriekš saskaņoti. Bet vienlaikus pastāv daudzi alternatīvi ceļi un izvēles, kuras mēs veicam dzīves laikā. Un tā kļūst saprotamāka doma, ka mēs paši veidojam savu likteni. Ka mūsu prieki un ciešanas nav ne Dieva, ne Absolūta, ne Skolotāju svētība vai sods. Tie ir mūsu pašu pieņemto lēmumu atspoguļojums. Mums nav jāvaino citi — tikai jāpieņem situācija un jāmēģina tajā rast visgudrāko un augošāko ceļu.
Melita Januša-Rauba