Pāriet uz galveno saturu

Melita Januša-Rauba
  • Sākums
  • Kā es tev varu palīdzēt
    • Pavadone uz iepriekšējām dzīvēm.
    • Sistēmisko saskārtojumu vadītāja-Sistēmiķis
  • Raksti
    • Partnerattiecības.
    • Vīrietis-Sieviete
    • Atkarības.
    • Spoguļošana.
    • Liekais svars.
    • Atziņas.
    • Mīlestība
    • Iekšējais bērns/bērns manī.
    • PašCieņa/PašVērtējums
    • Tukšuma un vientulības laiks.
    • Robežas/Ierobežojumi.
    • Spēka vārdi.
    • Iekšēja brīvība.
  • 2025.gada enerģijas.
    • Marts 03.03.2025
      • 04.03.2025
      • 17.03.2025
      • 19.03.2025
      • 21.03.2025
    • Februāris
      • 3.02.2025
      • 5.02.2025
      • 13.02.2025
      • 14.02.2025
      • 24.02.2025
      • 25.02.2025
    • 06.01.2025
    • 07.01.2025
    • 08.01.2025
    • 09.01.2025
    • 10.01.2025
    • 11.01.2025
    • 13.01.2025
    • 14.01.2025
    • 15.01.2025
    • 16.01.2025
    • 21.01.2025
    • 22.01.2025
    • 23.01.2025
    • 24.01.2025
    • 25.01.2025
    • 26.01.2025
    • 27.01.2025
    • 29.01.2025
    • 30.01.2025
    • 31.01.2025
    • Aprīlis 03.04.2025
  • Sistēmisko sakārtojumu aplis.
  • Melitas darbnīca
  • Kontakti
  • Pasākumi.
    • 2024.gads
  • Atsauksmes.
  • Uz konsultāciju piesakies šeit.
  • Hidrolāti.
    • Asinszāles hidrolāts.
    • Ābeles ziedu hidrolāts
    • Balandas hidrolāts.
    • Baldriāna hidrolāts.
    • Bazilika hidrolāts.
    • Bērza hidrolāts.
    • Biškrēsliņa hidrolāts.
    • Dievkociņa hidrolāts.
    • Ievas hidrolāts.
    • Kadiķa hidrolāts.
    • Kaķu mētras hidrolāts.
    • Kalmes hidrolāts.
    • Kazaka kadiķa hidrolāts.
    • Kliņģerītes hidrolāts.
    • Kļavas ziedu hidrolāts.
    • Krastkaņepes hidrolāts.
    • Kumelīte.
    • Ķiršu ziedu hidrolāts.
    • Lavandas hidrolāts.
    • Lazdas hidrolāts.
    • Liepas hidrolāts.
    • Madaras hidrolāts.
    • Mārpuķītes hidrolāts.
    • Mārutku lapas.
    • Nātres hidrolāts.
    • Papardes hidrolāts.
    • Pelašķu hidrolāts.
    • Pienenes hidrolāts.
    • Piparmētru hidrolāts.
    • Plūmju ziedu hidrolāts.
    • Plūškoka hidrolāts.
    • Raudenes hidrolāts.
    • Rudzu puķes hidrolāts.
    • Saldā mīla.
    • Salvijas hidrolāts.
    • Samtenes hidrolāts.
    • Strutenes hidrolāts.
    • Gaiļpiešu hidrolāts
    • Tauksaknes hidrolāts.
    • Upenes hidrolāts.
    • Vērmeles hidrolāts.
    • Vībotnes hidrolāts.
    • Vīgriezes hidrolāts.
    • Viršu hidrolāts.
    • Katalogs
  • Metodes-Instrumenti
    • Gaismas mandalas/
    • Sistēmfenomenoloģija
    • Dvēseles Matrica.
    • MAK
    • Reinkarnacioloģija
    • Melitas prakses.
    • Prakes no Pasaules
  • Manas dzīves Skolotāji.
  • Mana dzīve Foto galerijā.
  • Ienāc pēc atbildes.

Kā tev zināt, ka tu, patiesi ceļ savu apziņu?

31. oktobris, 2023 pl. 14:48,

Ceļot savas vibrācijas, tu sevi noskaņo tuvāk enerģijas Avotam, Mīlestībai, Gaismai, Dievišķā plūsmai.


Kā tev zināt, ka tu, patiesi cel savu apziņu?

Mums visiem ir `pagrieziena` punkts, punkts, kuru sasniedzot savās dzīvēs, mēs atrodam sevi sakām – “pietiek, es vairs nevaru šādi dzīvot savu dzīvi”. Un, no šī brīža, parasti sākas atmošanās

Iesākumā, tā var sākties kā meklējumu, tad, kā depresija, un, tad, kā lūzums. Parasti atmodas cikls ir sekojošs – kaut kas tiek `lauzts`, lai mūs uznestu daudz augstākā izpratnē par to, kas mēs esam, un, kādi ir mūsu mērķi.

Atmoda sākas sirdī un dvēselē, un reizēm, tā ir sāpīga, mums ļaujot celt mūsu vibrācijas augstākā līmenī, lai mēs varētu pieredzēt daudz vairāk dzīves svētlaimes. Būtībā, ceļot savas vibrācijas, tu sevi noskaņo tuvāk enerģijas Avotam, Mīlestībai, Gaismai, Dievišķā plūsmai.

Kad tu sasniedz šo stāvokli, dzīve pilnīgi noteikti ievirzās citā ritmā un mierā, lietas pie tevis nonāk daudz vieglāk, tu piesaisti vairāk un atver sevi brīnumu piedzīvošanai, ik dienu.

Tā kā, apziņa vienmēr ir ceļojums, te būs 20 pazīmes, kas liecina, ka tu esi spējis celt savu apziņu:

1. Tava spēja manifestēt ir palielinājusies, un lietas par kurām esi domājis vai vēlējies tavā dzīvē sāk materializēties.

2. Problēmas, kas traucējušas vai vilkušas atpakaļ, atrisinās pašas no sevis, vai arī, tu tūlītēji rodi risinājumu.

3. Patiesības, kas no tevis tikušas slēptas, atklājas.

4. Kāds, kurš tev sagādājis smagus brīžus, pēkšņi, pārstāj to darīt vai aiziet no tavas dzīves.

5. Ikdienas frustrācija tevi vairs netraucē vai rezultāti kļūst pozitīvāki.

6. Savai dzīvei tu piesaisti daudz mīlošākus, laipnākus un līdzjūtīgākus cilvēkus, ieskaitot cilvēkus, kuri, iespējams atrodas līdzīgā atmošanās ceļojumā, tāpat kā tu.

7. Tu vairs neatrodies sava ego iespaidā un vari ātri identificēt, kad uzrodas tavs ego.

8. Visas lietas, kas ir garīgas, metafiziskas un psihiskas, kļūst par tavām interesēm un tu vēlies pamēģināt alternatīvas terapijas, enerģētisko dziedināšanu un paplašināt savas intuīcijas plūsmu.

9. Tavs ķermenis spēj ātrāk dziedināties no emocionālas un fiziskas traumas, un tu sāc izturēties pret savu ķermeni ar cieņu. Ēd veselīgāk un vingrinājumi tev padosies vieglāk.

10. Tu spēj rast pateicību visā dzīves pieredzē, un tu saproti, ka šeit nav “labi” vai “slikti”, ir tikai mācības, ceļojumi un izaugsme.

11. Dziļa sajūta par savienojumu ar kaut ko lielāku par tevi; jūties savienots ar visu dzīvo un saproti, ka tava dvēsele, patiesi ir bezgalīga.

12. Bailes no nāves ir rimušas un tu sāc izprast, patieso esenci tam, kas tu esi un, ko tava dvēsele šeit ieradusies sasniegt.

13. Intuitīvi redzējumi vai sapņi kļūst izteiktāki, un, iespējams, ka tu pat attīsti psihiskās spējas vai spēju sazināties ar saviem Garīgajiem pavadoņiem.

14. Dzīve - daudz sinhronitātes un sakritību, kas tevi pavirza īstajā virzienā īstajā laikā.

15. Tu zaudē vēlmi konkurēt, virzīties uz priekšu vai darīt lietas, tikai tāpēc, ka tā dara citi. Tā vietā, tu izvēlies savu ceļu, seko savai sirdij un saproti, ka pārpilnības pietiek visiem.

16. Tu saproti, ka dzīve un cilvēki, kurus satiec ir spogulis, kas vienmēr atspoguļo pieredzes, kas tev vajadzīgas vai, kurām jātiek manifestētām.

17. Tu sajūtu sāpes un netaisnību visapkārt pasaulei, taču dziļākajā līmenī tu saproti, ka caur pozitīvu un mīlošu intensitāti tu vari palīdzēt veidot enerģētiskas pārmaiņas.

18. Lūgšana, meditācija un savienojums ar Dievišķo, kļūst svarīgi sevis dziedināšanas instrumenti, kam uzticies un ļaujies.

19. Tu sāc pieņemt cilvēkus un atlaist spriedumus par tiem, novērtējot, ka ikviens atrodas sevis paša ceļojumā un dara labāko, uz ko ir spējīgs.

20. Tu esi iemācījies mīlēt un pieņemt visu, kas tu esi un praktizē mīlestību pret sevi katru dienu.

Katram šīs pazīmes var izpausties citādāk, jo, apziņas celšana un viņa ceļojums, ir patiesi unikāls, katram individuāli.  Tu vari atklāt, ka piedzīvo atšķirīgas pazīmes un simptomus atšķirīgos savas dzīves brīžos, turpinot savu apziņas ceļojumu. Nav tādas `galējas robežas`, cik augstu tava apziņa var celties, jo mēs dzīvojam bezgalīgā Visumā, kas mūžam attīstās un paplašinās. Tāpat, kā paplašinās tavs prāts, tas pats notiek arī ar Visumu.



2015.gada raksts no neta dzīlēm. Tanaza Čuba



Jaunākie ieraksti

  • Iekšējā brīvība.
    13. aug. 2025
  • Fiziskais ķermenis sargā caur savām sāpēm.
    30. maijs 2025
  • Kā tad īsti ir-Kā sevī pamanīt.
    23. maijs 2025
  • Sāpīgi bet fakts.
    23. maijs 2025
  • ČETRI ŠAMAŅA LIKUMI.
    19. maijs 2025
  • Es pieņemu.
    19. maijs 2025
  • Regāliju apdeits.
    19. maijs 2025

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

Log in

Incorrect password.




Forgot password?
Create an account
Login to existing account
My orders
My reviews
My details
Log out

Iekšēja brīvība.

It kā liekas, nu cik var, tik daudz kas ir darīts, lai izaugtu, lai separētos no vecākiem, no mammas, bet atkal un atkal iekrīt maza bērna ievainojumos, iekšēja ievainota bērna vadībā. Un atkal un atkal l nonāk emocionālās šūpoles. Kur it kā bez redzama iemesla ir depresīvs stāvoklis, viss ir kā miglā tīts, nav dzīves prieka. Kur tas pazuda? Nekur, jo priecāties tāpat vien nav droši, pēc priekiem nāk asaras: “Tā teica mamma.”
Un tā arī ir, jo ar tādu mantru es uzaugu. Tā uzauga daudzi. Un ja nav redzamas bēdas, mēs iekrītam neredzamajās, jo mamma tā audzināja. Un kas cieš? Cieš mūsu iekšējais bērns,mēs šodien, lai gan šodien redzamu iemeslu vairs nav. Un tā arī ir -Iekšējās brīvības neesamība.
Mana šodienas vajadzība ir priecāties, būt priecīgai par dzīves notikumiem-Dzīvot šodien. Bet,  iestājas vainas sajūta: “Tā nav labi, jo pēc priekiem nāk asaras.” Bet šodien tā vairs drīkst nebūt. Mēs kā pieaugušie paši veidojam savas emocijas, piedzīvojot dzīvi no šodienas, un bez vainas sajūtas drīkstam, un mums ir jāiemācās izbaudīt, pieņemt prieka emocijas bez vainas sajūtas, ko mūsu “ideālie vecāki' iemācījuši vainas sajūtu. Būt klusākiem par zāli, jo kautkad tad tā varēja izdzīvot, bet tagad viss viss ir savādāk.
Tas noteikti neatbilst tiem cilvēkiem, kuru vecāki ir dzīvē daudz sasnieguši, gan materiāli, gan emocionāli stipri. Bet visbiežāk tiem, kuru vecāki ir zemos sociālos līmeņos, pabeidza mācīties skolā. Dzīves profesija ir atkarīga no citiem cilvēkiem, priekšniekiem. Piemēram, apkopējas vai strādnieks uz izsaukuma. Un tajā nav nekas slikts, ka tieši tik “plaša/šaura” ir cilvēka profesionalitāte. Bet bēdiņa ir tajā, ka tas ir viņu “ideāls”, un tieši no sava attīstības līmeņa viņš mēdz vērtēt savus bērnus, ja nav ticis arī sevu emocionālo attīstību, tālāk par izdzīvošanu. Kas diemžēl 50–60 gadu cilvēkiem ir.
Kas notiek manī – mana neseparētā daļa ir lojāla vecāku uzskatiem, un domā ka, mans vecāks, atbilst “ideāliem”, piemēram, karjeras augstākais punkts ir būt apkopējai, vislabākajā pilsētas uzņēmumā, būt klusākai par zāli, bet tajā pat laikā aprunāt visus aiz muguras. Ir tikai viens pareizais viedoklis un uzskats. Un absolūta neapmierinātība ar visu – ja gadās kāds labs emocionāls mirklis, tas uzreiz ir jāapslāpē ar kādu nožēlu, neapmierinātību, nepareizumu, situācijas nepieņemšanu.
Apmēram tā tiek dzīvota visa dzīve, un tādos “ideālos” tiek vērtēti arī bērni, kuri, pats par sevi saprotams, iet tālāk, plašāk.
Bet, ja bērns (40+ gadi) nav separējies no vecākiem, tad dzīve vienkārši parāda, ka nav iekšējās brīvības un, iespējams, arī ārējās, jo no vecākiem ir bail, ir jādomā ko runāt, kā izdabāt, kā uzvesties, lai tikai mamma būtu apmierināta. Bet viņa nekad, nekad nebūs apmierināta, jo es jau sen vairs neatbilstu viņas “ideāliem”.
Man ir savas vajadzības, kuras neatbilst citu cilvēku vajadzībām. Piemēram, vecākiem bija svarīgi, ko citi par viņiem domā, bet mēs ejam uz to, ka neesam atkarīgi no citu cilvēku viedokļiem. Kaut gan visa sociālo tīklu “politika” ir uz to uzbūvēta – piesaistīt vairāk sekotāju, vairāk skatījumu, lasījumu, kas it kā ir, lai mēs varētu vairāk nopelnīt, bet saknē vai neapzinātā līmenī tas ir veids, kā pierādīt vecākiem: “Cik es esmu gudrs/a.” Bet diemžēl tas neizdodas tiem “bērniem”, kuru vecāki nav arī šai sfērā. Arī savas vērtības un lēmumus mēs “nostiprinām” no citiem cilvēkiem dzirdētā, bet pašā pamatā mēs sadzirdam tikai to, kas atbilst tam, ko vecāki/mamma mums teica. No vienas puses jau nav slikti, jo tā veidojas dižas sociālo tīklu būtnes, kuras skrien pēc atzinības, vecāku atzinības un dara lielas lietas (es tai skaitā). Bet no otras puses tas ir no traumēta bērna skatu punkta, un tur ir robeža, kuru vairs kā bērns nevar pārkāpt, un tad ir jāpieaug arī iekšēji pie sava fiziskā ķermeņa, kur, iespējams, prāts un intelekts ir augstā līmenī, bet iekšējā bērna skatījums traucē iet tālāk, un tad ir lielais kritiens, ja to apzinās. Apzinās, ka tieši separācija no vecākiem, iekšējās brīvības neesamība ir tas, kas traucē. Bet cilvēks, iespējams, miljonu vērtu karjeru ir uzbūvējis, pateicoties tam, ka gribēja pierādīt vecākiem, cik labs bērns ir. Visa, visa pasaule sagriežas kājām gaisā, ja “ideālā perfektā pasaule”, nemaz nebija jūsu. Un ir laiks sākt sajust, kas ir mans un kur es kā pieaugušais cilvēks gribu iet. Izvērtēt, kā es absolūti netīšām, neapzināti, apspiežot savu iekšējo brīvību, esmu domājusi, kā būtu, ja būtu.
Piemēram, es – tas, kas ar mani notika šogad un kādas emocionālās šūpoles es piedzīvoju, es nenovēlētu nevienam uz pasaules. Protams, ka tas skar arī manu izcelsmes ģimeni – tur, kur formējās mana personība, kur attīstījās mana psihe, dzīves uzskati, personība. Un viss tas materiāls manā galvā: “Kā ir PAREIZI jādzīvo un jāuztver pasaule”. Un tādi notikumi kā sērošana un tuvinieku nāves PAREIZA sērošana arī ir dzimtā ierakstīta – kā ir jādomā, kā ir jāuzvedas, kā ir jābūt… Un pamazām es saprotu, ka mana attieksme, zaudējot Zemes līmenī manu dēlu, neatbilst radinieku uzskatiem. Šādās situācijās, ziniet, kas ir ļaunākais – ka nekas jau netiek skaļi pateikts, bet spriedze aug tieši mentālajā plānā.
Un manī noreaģē tieši “Iekšējais bērns, iekšējā brīvība.” Un smuki sagrupējas – būt paklausīga mammai, tētim, dzimtenei…
Un, lai kā es ar sirsniņu sajūtu saprotu, ka viss ir labi, viss iet savu gaitu, visas atbildes uz jautājumiem es atradīšu. Vienalga ārējās darbībās es neapzināti  pielāgoju tik stiprajai dzimtas programmai, kā  “pareiza sērošana” – un manā dzimtā tā ir līdzīgi kā visur-Mēs par to nerunājam, vainīgi ir tas, tas un arī tas, idealizēt to, kas vairs nav neērts, domāt, kā būtu, ja būtu, un kapi ar soliņu.
Droši vien ir vēl, bet šeit ir dažas tās “pareizās” rīcības, kuras es neizpildu, tāpēc mani vajag izstumt no dzimtas, kas man kā pieaugušai, nobriedušai personai vispār nav iebildumu, jo es mazāk runāju ar cilvēkiem, ar kuriem mums nesakrīt uzskati, nav kopīgas tēmas, jo labāk. Bet kas neapzinātā līmenī notiek ar emocionāli ievainoto mani – man bail palikt vienai, mani nemīl, mani negrib. Un labākais, ko es varu darīt – būt kā jūs.
Un šī arī ir tā vieta, kur piecelties, pieaugt ķermenī un savu iekšējās brīvības daļu paņemt aiz rokas, iedodot resursu un atpūtu tai daļai, kura ir maza un ievainota, visu laiku bijusi atkarīga no mammas, tēta un citu radinieku uzskatiem, bet tagad dziedināsies, ļaujot brīvības daļai izpausties, ja vien ir labs kontakts ar dvēseli, ar smalkā plāna pavadoņiem, ja vien ir vesels, nobriedis prāts un adekvāta pieaugušā cilvēka domāšana. Tad arī var nonākt veselumā un iziet no jau sen nokalpojušiem “ideāliem”, kas patiesībā nav mani ideāli, bet kas absolūti nenoliedz pieredzi un kā pamatu, no kā atsperties, nevis kurā iesprūst.
Mēs taču ejam uz attīstību, uz evolūciju, un tādas neapzinātas Iekrišanas, notiek visu laiku. Galvenais – to apzināties un gribēt, gribēt no tā iziet un uz savu iekšējo un arī ārējo brīvību. Bet visbiežāk tad, kad ārēji ikdienā mēs esam maksimāli brīvi savās izvēlēs, tad vieglāk ir ieraudzīt šo apspiesto iekšējo brīvību. Bet es domāju, ka šādu slāņu ir daudz, jo tās ir atkarības, un ar bailes no brīvības, dziļas elpas sajūtām, brīvas dvēseles, cilvēcīgām sajūtām.Mēs varam visu laiku kustināt sevi, un to arī darām, jo kustībās – visādās kustībās – ir spēks. Jo mans puika izvēlējās vieglāko ceļu, vismaz man tā no šīs puses liekas. Paldies, manu mīļo dēliņ, es palikšu, te uz Zemes un iešu vēl dziļāk. Jo es ticu, ka mēs patiesi katrs varam piedzīvot gan iekšējo brīvību, gan, protams, ikdienas dzīvē, ar atvērtu sirsniņu harmoniski dzīvot savu labāko dzīvi.