Ērglis

Par ērgļiem un mums.

Reiz vasarā pie mums birojā bija ienākusi kāda mana paziņa un sāka stāstīt fantastisku stāstu, kas dabā notiek ar ērgļiem, bet dzīves laikā var piemeklēt mūs katru.

Man šajā dzīves periodā ir sanācis būt blakus cilvēkiem, kam ir ļoti smagi, un tieši tai brīdī es atcerējos par ērgļiem un tieši tādēļ vakar – lektoru kursu noslēgumā, lūdzu Sarmīti pastāstīt šo stāstu. Un viņa man atsūtīja rakstu, kuru šodien gribu nodot tālāk Tev.

Es ļoti reti, kad nerakstu pati, bet iekopēju fragmentus no citu autoru darbiem. Šodien būs tā reize. Andrejs Šapovalovs to ir pateicis un izstāstījis tik labi, ka man nav ambīciju to izdarīt labāk. Es vienkārši gribu nodot Tev šo spēcīgo domu:

Ērglim apmēram dzīves vidū ir periods, kad viņš padodas. Nosēžas kaut kur zemē, ielejā, lai nomirtu. Viņam nav mazinājusies redze, dzirde, nebija fizisku ievainojumu. Zinātnieki nesaprot, kāpēc tas ērgļa dzīvē notiek. Viņš vairs nepretojas, katrs dzīvnieks var tos saplosīt, viņa redze, dzirde notrulinās, spārni kļūst nespēcīgi. Šis periods ērgļa dzīvē var ilgt vairākus mēnešus vai pusgadu.

Šajā periodā citi ērgļi, tikai tie, kuri izgājuši cauri šādam periodam, no augstumiem ierauga ērgli. Tie sāk medīt viņa vietā un mest tam gaļu. Ērglis – vientuļš putns, kurš mīl būt vienatnē ar dabu un savu upuri. Ērgļi sāk riņķot ap šo un atgaiņāt zvērus, kuri grib viņam uzbrukt. Jaunie ērgļi to nespēj saprast. Tikai tie, kuri paši izgājuši cauri šādam periodam.

Ērglim šinī laikā pats galvenais ir sākt ēst, to neviens cits viņa vietā neizdarīs. Ja arī tu pats nespēj ēdienu sagādāt, kad tev kaut ko nomet, lūdzu, ēd! Ja arī tu pats nespēj sasniegt to, par ko sapņo. Jā, tu sapņoji, jā, varbūt tu pat lidoji. Pienāk brīdis ērgļa dzīvē, kad viņš neko vairs negrib darīt, viņš vienkārši padodas, apstājas, iet pretim nāvei. Daudzi ērgļi nomirst. Zinātnieki apraksta tādu ainu, ka ap sēdošo ērgli var būt vairāku citu skeleti, kuri atteicās ēst to, ko viņiem nometa.

Kad ērglis sāk nedaudz ēst, viņš nevar lidot, jo spārni atrofējušies, ja putns nav lidojis. Tad ir kāda augstiene, uz kuru ērglis sāk virzīties, jo nevar lidot. Kājām, ieķeroties ar knābi, pievelkoties. Pats interesantākais ar ērgli notiek ne tur, kur viņš ēda gaļu, bet tur augšā. Tur redzams, vai viņš grib izdzīvot. Tas ir ļoti atbaidošs process. Ērglim sāk izkrist spalvas. Pašas no sevis. Viņš kļūst galīgi pliks. Viņam visu pienes. Citu ērgļu misija ir viņu uzturēt pie dzīvības mēnešiem ilgi. Kad viņš tur sēž, visas spalvas neizkrīt. Ērglim nākas tās izraut, ievainojot sevi līdz asinīm. Jaunas nesāk augt, kamēr visas vecās netiek izrautas. Citi ērgļi arī palīdz, kur viņš pats nevar aizsniegt. Viņš izrauj no savas dzīves visu veco, visu, kas traucē dzīvot, kustēties. Te atklājas vai viņš tiešām grib dzīvot. Vai viņš būs gatavs no savas dzīves izraut visu, kas neļauj lidot, visu veco, kas neļauj apaugt ar jaunā spalvām un no jauna uzlidot.

Pats interesantākais ērgļa dzīvē ir brīdis, kad viņš izrauj pēdējo spalvu. Tad, tikai tad sāk augt jaunās, viņš kļūst varens un skaists, viņš redz daudz skaidrāk, asāk, tālāk, lido divreiz augstāk kā agrāk, sāk medīt tā, kā nekad agrāk, kļūst daudz stiprāks kā bija jaunībā. Viņš citādāk skatās uz citiem ērgļiem. Viņam sirdī ir kaut kas daudz vairāk par to, ko ielika bērnībā. Ja arī es esmu piedzimis vistu kūtī, tad es tur nepalieku! Vistu aplokam ir divi metri, bet ērgļa spārnu atvērums ir 2,5 līdz 3 metri! Cik tālu tu gribi lidot? Lidojums ir tas, cik tālu tavs vārds aiziet, cik dziļi tu vari palīdzēt. Tas pats ērglis lido un, kad ierauga citu ērgli nāves ielejā, viņš sāk tam palīdzēt.

Nu ko šeit piebilst. Es esmu izgājusi šādu periodu kādus 8-9 gadus atpakaļ. Un varu apliecināt, ka cilvēks no ērgļa nemaz tik ļoti neatšķiras.

Ja gadījumā Tev šobrīd ir tāds periods – tad atceries, galvenais ir gribēt izdzīvot un ar laiku kļūt stiprākai. Ja kādam Tev blakus ir šāds periods, tad vienkārši palīdzi izdzīvot un kļūt stiprākam. Šis ir svētīts periods.