Stāstiņš iz mana darba gaitām…

Ko es daru?

Vedu ceļojumos uz iepriekšējām dzīvēm.                    

Esmu gana daudz stāstījusi ka mans Dvēseles izziņas ceļš sākās ar iekšējo jautājumu? Kāpēc man 2008. gadā nodega māja.

Kāpēc, man un manai ģimenei bija tas jāpieredz?

    Bet stāsts ne par to, un tomēr….

Es gatavoju hidrolātus, ziedes utt  Un ar V.G (Kliente) jau augustā runājām, viņa grib iemācīties gatavot savu hidrolātu, un pašai dikti daudz klinģerītes. Tā teikt savs matereāls uz ko pieredzi gūt. Protams caur savu praksi, ir vērtīgāk apgūt. Tā kā hidrolātu destilēšanas process ir ilgs. Sēžam runājam, smaržojam manus hidrolātus.  Mūsu saruna sākās ar to ka viņai uz rokām un kājām parādījās šāda āda.Tāda āda uz rokām V. parādījās  2020. gada  Aprīlī.

Un tad nu šai kontekstā arī es ar V. runāju, par ādu par veselību.   Manī priekšplānā nostājās Dziednieka gars.  Es stāstīju, kas man ir, kādi dabas produkti man ir, kā ādu varētu dziedināt.

   Bet protams sarunas laikā, nonācām pie tā, ka āda ir tikai sekas. Bet lai vai kā, ar dabas produktiem, vajag palīdzēt ādai.

Ilgi mēs norunājām, nonācām kopīgi pie dažādiem produktiem kas būtu vērtīgi, testējot un jūtot kā āda atsaucās. Un kas pašai V.G. patīk.  Pēc kā roka sniedzas. Tas ir vislabākais, visu izsmaržot pajust. Un ļaut sev sajust kur roka sniedzas.  

Man citā tādā pasākumā ir bijis ka, izsmaržo, sasmērējas un beigās nonāk pie secinājuma ka neko nevajag. Un ļoti labi. Jo tad kad būs vajadzība zinās kur dabūt. Vai citreiz arī ir tā ka pietiek ar testēšanu, un jau cilvēks jūtas labi.

  Mana kliente paņēma sev #piparmētras hidrolātu. Un divas ziedes. Un pašai savu kliņģerīšu hidrolāts.

  Beigās vēl vajadzēja Vībotnes hidrolātu-stiprumam.

        Patīk man pašai pa tām dabas smaržām ņemties. Sirds gavilē un mute smaida. Jo sevišķi ja ņem plūmju ziedu hidrolātu.  Plūmju ziedu hidrolāts ir prieka aromāts. Smiekli nāk, un laimība sirsniņā.

Jau iepriekš bijām runājušas ka varētu arī pabūt Iekšējā ceļojumā.  Es varētu vest viņu uz iepriekšējām dzīvēm.

V.G. nolēma ka grib pārskatīt savas iepriekšējās dzīves. Un konkrēti šodien: “Kāds ir iemesls tam, ka man(viņai)  āda tā sasprēgājusi, un uz kājām jau pirms daudziem gadiem nodedzināta līdz kaulam.”

Šeit man bija jautājums kā var nodedzināt un nemanīt ka ir tik karsts? Tas esot bijis pēc medicīniskas iejaukšanās kad ir nejūtīgas kājas, tas bija pirms daudziem gadiem,  lika siltu termoforu pie kājām, visiem vienādu temperatūru.  V.G sadega kā ugunī. Čūlās.

No paša ceļojuma uz V.G. Iepriekšējās dzīvēs,atstāstīšu tikai manu subjektīvu redzējumu, par to kā es no malas sadzirdēju V.G. tās dzīves stāstu, kur simptoms izpaudās šai dzīvē.  Kā viens no variantiem, var izpausties simptomi, kur viens no cēloņiem var būt iepriekšējās dzīvēs.

Un  arī par to,  kāpēc es sāku stāstu, ar un par savu jautājumu:”Kāpēc manā dzīvē bija ugunsgrēks…?”

  Tātad ceļojuma sākumā, V.G jau savu Dvēseles atmiņu sākumā, sajuta fiziskajā ķermenī, precīzāk uz muguras smagumu.  

  Ceļojumos uz iepriekšējām dzīvēm var būt dažādi sajūtami , un tas nav nekad paredzams, vai kategorizējams, vismaz man nē.

Bet ja ķermenis līdzDarbojas, ļoti labi. Strādājam ar sajūtām.  Ceļojums mums bija 1.20 h.

Bet kautkad ceļojuma sākumā kad V. G. atmiņas sāka atvērties, man pašai radās sajūta:” te būs ugunsgrēks”

      Es klausos un dzirdu uzdodu jautajumus un,  V.G.  stāstot atmiņas, jeb atceroties,  par to nekas neliecināja, ka tur ir ugunsgrēks.

    Un te man kā Konsultantam ir svarīgi savas sajūtas atstāt maksimāli pie sevis, lai kādas viņas būtu.  Ir tā ka es neredzu, un neskatos citu cilvēku iepriekšējās dzīves, jo es esmu tikai un vienīgi Pavadonis uz iepriekšējo dzīvju atmiņām. Un ja ir izteikts skaidrs nodoms. Tad mans uzdevums ir virzīt klientu pa viņa atmiņām un sekot aiz viņa, uzdodot jautājumus, ar pamat nodomu, tādu kāds ir kopēji norunāts konsultācijas laikā.

Man varbūt sajūtas, redzējums, informācija par klienta lauku. Bet man var  arī, izgaismoties mani notikumi, saistībā ar tēmu, ar kuru klients ir atnācis.

  Nu lūk un par UgunsEnerģiju. Vai Ugunsgrēku, tā bija mana sajūta, bet V.G. par to neko sākumā neatskaņoja.

Bet jau uz ceļojuma beigām, kad jau V. G.  pārskatīja dažādus notikumus no tās iepriekšējās dzīves, kura izgaismojās, izsakot nodomu par ādu.   Tāds tieši par ādu tur nekas nebija.  Bet jau ceļojuma nobeigumā V. G. atcerējās/ieraudzīja/Sajuta,  ka redz kā deg ciems kurā viņa dzīvoja.

Tur bija vēl dažādi notikumi, sajūtas un enerģijas. Pēc kuriem viņa sajuta, saprata saistību starp šo un iepriekšējo dzīvi.    Bet kad V.G. izelpoja,atlaida no sevis to smagumu ieraugot/atceroties. Sajūtot to ko nu sajuta.  Viņai ceļojums beidzās ar daudz labām atziņām, jaunām enerģijām jau šai dzīvē.

      Bet man atnāca atziņa, kas jau ir entā nu varbūt septītā reize.    Es atpazīstu ugunsgrēka garu/enerģiju.  Kad man ir sajūta ka tur būs ugunsgrēks, un tikai tad klienti ceļojuma laikā atceras.

  Ar dvēseles acīm jeb virsapziņu. Ne vienmēr tas ir slikti, ka ir ugunsgrēks. Domājot jau ar galvu pēc ceļojuma tas ir briesmīgi. Bet citā dzīvē ir bijis dažādi, un uguns var būt ir bijusi atbrīvojoša.

Un tas vēl jo vairāk man liedz izteikt klientam, savu interpretāciju par to kā tas varētu būt tur, iepriekšējās dzīvēs. Kas gan es esmu lai teiktu, vai zinātu.

   Es esmu pavadonis uz dvēseles  atmiņām, arī dzimtas notikumiem, Sistēmiskajos sakārtojumos(pa ceturdienām Rīgā) Par to ar uzņemos atbildību.

 Es esmu arī sastopma TG:https://t.me/+VHMZ6uUtLBdjNmJk

YT:https://www.youtube.com/channel/UCpJA0iyPgOGiP6Ayae758vg

Fb:https://www.facebook.com/melita.janusarauba