Fēniksa laiks.

Rudens mans mīļais rudens.  Tas ceļ un gāž.

Arī mani. 

Jūs taču esat dzirdējuši par fēniksu.

Es esmu dzimusi fēniksa laikā. Un šo laiku izjūtu līdz mielēm. Pagaišruden tas mani apņēma, norija, un izpļāva citādu.

Kāds būs šis rudens…es nezinu.

    Es bieži saku… Es nezinu, es patiešām atzīstu ka es nezinu.

Jo vairāk es saku  ka es nezinu jo vairāk es sadzirdu, saredzu,  Sajūtu,  es jūtu.  

Šodien es klausījos kādas viedas būtnes sarunu, atbildes uz viņas klausītāju,  jautājumiem.

 Klausoties meiteni, fonā es sajutu mazas salaustas, sāpinātas  meitenes raudāšanu un sūdzēšanos par to cik lielās tantes un onkuļi ir slikti. Viņa gan runāja par saviem kolēģiem. Es sajutu glābēju kas pasauli pasargās no ļauniem kolēģiem. 

Es sadzirdu, sajūtu cik ļoti viedām gudrām ar stāžu sievietēm, skaļi kliedz mazās nesamīļotās meitenes.

  Lai cik mēs būtu gudras viedas zinošas varošas. Vienalga ir jāsāk ar pamatu.  

p.s es to varu sadzirdēt tikai tapēc ka arī manī tas ir.  Uz citu piemēru vieglāk to redzēt. 

                                                 Mamma un Tētis.

  Es mazā meitene.  Cik es esmu mīlēta, dziedināta, aprūpēta, sevī.  Ne velti sakam:”sākt ar sevi.”

Arī, dziedināt iekšējo bērnu, ir sākt ar sevi.

Tikai bērni, apvainojas, niķojas, izvēlas spēlēties vienā smilšu kastē vai nē.

 Tikai mazi bērni spēj pieņemt visu un visus, no sirds telpas. Bērna tīrā sirsniņa ir tas vektors kur mums pieaugušiem būtu labi atgriezties.

Bērnam visdrošāk ir būt apskāvienā iekļautam rokās, klēpī. Sajust pieskārienu.  

   Es savācu savas dvēseles daļas.  Kā kastaņi kas sabiruši uz zemes ir izkaisītas manas dvēseles daļas.  Iepriekšējā dzīvē es zaudēju savu miesu, un pieņēmu lēmumu ka tā mana nodzīvotā dzīve bija slikta, un to man nevajag. Dievs/Radītājs bija kļūdījies.  Tās dzīves pieredze, visa pieredze palika gaisā karājoties.

Es savācu savas dvēseles daļas.  Daudzas dzīves atpakaļ es satiku tevi purvā. Es slīku bet tu ļāvi man to darīt, jo izlēmi ka Dievs tā lēmis.

Šodien mēs satikāmies un tu ar savu dziedniecisko pieskārienu vari mani izvilkt no purva.  

   Es paņēmu savas dvēseles daļas. Daudzas dzīves mums vajadzēja pieredzēt dvēseles gudrību, lai mēs satiktos un spētu darīt savādāk.  Dievs nav kļūdījies, viss ir tā kā tam jābūt.