Hellingera metodes "Sistēmiskie sakārtojumi" ienākšana manā ikdienā.

Tad Kad es skatos uz sevi spogulī, es redzu vienu personu, vienu būtni. Es vienmēr esmu zinājusi/jutusi ka es esmu atdalīta no pārējiem redzamajiem un taustāmajiem elementiem, un man ilgi bija sajūta , ka tā ir vienīgā un neapgāžamā patiesība. Uz kādu laiku – jo pamazām es saprotu , ka manu dzīvi, tās notikumi, attiecības ar citiem un pat ķermenī notiekošo, ietekmē kādi neredzami spēki, neredzamas, bet sajūtamas plūsmas. Sākumā tas šķita neizprotami un mistiski, bet, augot un attīstoties, es novēroju dažādas kopsakarības.

Pirms es sāku apzināties ka,  tas ko es redzu spogulī nav tikai mans “pliks”atspīdums.Tas ir kas vairāk.

Manai apziņai esot  šajā mistikas līmenī, dzīves notikumos  un apstākļos, es sev izskaidroju un mēģināju ietekmēt ar dažādiem ticējumiem, paražām, maģiskiem un reliģiskiem rituāliem. Kas kaut kādā mērā arī tagad ir mana ikdienas prakse , bet jau ar izpratni un dvēseles augstāku uzdevumu. 

Bet, paceļoties augstāk vibrācijās un ar izpratni raugoties uz notiekošo, uz sevi no malas,  mainās redzējums uz sevi.Tad pamazām  “burvības plīvurs” un prāta apspiestības, redzējums kļūst skaidrāks.

Es saredzēju vienu būtisku un fenomenālu aspektu, es pat teiktu struktūru.

Es ieraudzīju, ka notikumiem, kas bijuši manu senču dzīvē, piemīt  līdzība ar to, kas ar mani notiek pašlaik.

Es novēroju, ieraudzīju, ka jūtas, ko es izjūtu kādā savas dzīves nogrieznī, vairāk atbilst ne esošajiem apstākļiem, bet tam, ko līdzīgā situācijā ir jutuši mani senči vecmāmiņas, vectētiņi un pat pavisam nepazīstami priekšteči.

Ar dvēseles acīm, prakizējot ceļojumus uz iepriekšējām dzīvēm,es ieraudzīju iemeslus tam kāpēc man ir nepamatotas,vai arī iestrēgušas bailes.

Piemēram: bailes nomirt badā.Nabadzības kods.Kara bailes .utt

Atverot sevī iespēju pārskatīt savas iepriekšējās dzīves un arī praksē strādājot ar citiem cilvekiem ,kā Konsultantei.Vedot cilvēkus iekšējos ceļojumos uz atmiņām,arī es saņemu atbildes uz saviem jautājumiem,par “Iestrēgušām programmām” kuras īsti nav saskaņā ar mani.

Man jau no bērnības, ik pa laikam radās  sajūta, ka kaut kad jau ir piedzīvots tas, kas notiek dotajā brīdī, ka kaut kad jau ir satikts pavisam svešais pretimnācējs, ka vietas un lietas kaut ko atgādina un izsauc spēcīgas emocijas. Mana dvēseles pagātne un pieredze ar mani  runāja un runā, caur pašreizējo dzīves mirkli.

Mani veido divi kanāli.

Mani kā būtni veidojošie kanāli ir divi – tās ir kā upes,(piemēram Mūsa un Mēmele kas satek venā Lielupē :)) kas kādā vietā satiek viena otru, un šai satikšanās vietā dzimst jauna radība – cilvēks/Es.

Viena upe, kas nosacīti tek, pa šīs pasaules horizontāli, ir dzimta – visi mūsu senči, gan tiešie asinsradinieki, gan attālāki priekšteči, gan tie, kas dzīvojuši ilgi un laimīgi, gan tie, kas daudz cietuši vai likuši ciest citiem. Viss, kas noticis mūsu dzimtas pagātnē, ir mūs veidojošais mantojums, visas pieredzes, visas jūtas, enerģijas un notikumi.

Visi kas ir iesaistīti fiziski ir mana dzimta,tāl tālos laikos un zemēs.Un pat sākumu kur tā ir radusies nevar īsti noteikt.

Otra upe, kas plūst, pa vertikāli, ir mana dvēseles vēsture, tai pārdzimstot no dzīves uz dzīvi dažādos ķermeņos. Dvēsele kļūst senāka, tā pamazām dzīvi pa dzīvei ceļas tuvāk savam Radītājam, katrā dzīvē savienojoties ar kādu dzimtu un radot jaunu cilvēku. Un arī no dzīves uz dzīvi paņemot līdz ne tikai resursus bet arī mācības, ieteikumus, karmiskos uzdevumus.

Šie divi pamata kanāli,šīs divas sistēmas “upes”  ir cieši saistītas. Šie divi pamat kanāli ir  tie ,kas viens otru papildina un spoguļo. Tie dod iespēju dvēselei katrā konkrētā iemiesojumā piedzīvot tieši to pieredzi, kas tai šai attīstības stadijā visvairāk nepieciešama, iekļaujoties tieši tādā dzimtā, kādā vislabāk nodrošina attiecīgo notikumu un enerģiju plūsmu. Un otrādi – dzimta kā vienots dzīvs organisms ar savu kolektīvo apziņu pievelk tieši tādu dvēseli, kas vislabāk var izpildīt tos uzdevumus, kādi šai laikposmā vajadzīgi dzimtas kā vienotas sistēmas pilnībai un attīstībai. Šie abi kanāli ir vienlīdz nozīmīgi dvēseles un cilvēces ceļā, tomēr to pārskatāmība ir atšķirīga.

Par dzimtas vēsturi es  varu  noskaidrot kādus vēsturiskus faktus, man  ir personīgās, vecāku un vecvecāku atmiņas, man  ir iespējami taustāmi mantojumi un ģēnētiķu pamatoti pētījumi.

Dvēseles kanāls ir tas, kas nodrošina manu  garīgo attīstību, jo dod tiekšanos pēc pirmsākuma, pēc Radītāja, pēc sākotnējās māju un vienotības sajūtas.

Dzimtas kanāls mani  notur šai pasaulē, dod iespēju realizēties caur matēriju, gūt pieredzi un izjust emocijas un visu pārējo, kas raksturīgs cilvēka dzīvei. Dzimta ir primāra tikmēr, kamēr es  dzīvoju uz planētas Zeme, jo bez tās es  nevarētu būt fiziskajā ķermenī, nevaētu  izjust visus šīs pasaules priekus un bēdas. Dzimtas sistēma  ir arī visskaidrākā, vispārskatāmākā un vislabāk izpētītā sistēma no visām, kurās es esmu iekļauta. Tā lielā mērā iekļauj sadzīvi, labklājību, attiecības, talantus, veselību un iekšējo līdzsvaru. Es arī laika gaitā  pamanu ,ka es mantoju ne tikai taustāmas, bet arī enerģētiskas un informatīvs lietas. Ja mani  senči ir bijuši atvērti pret savu dzīvi, pieņemoši pret tiem notikumiem, ko tā devusi, ja spējuši piedzīvot un pārdzīvot jūtas, kas viņos modušās, un brīvi laida šo domu plūsmu caur sevi, tad viņu pēcnācējiem ir viegla un harmoniska dzīve, atbilstoša viņu personīgajām un dvēseles vēlmēm. Bet, ja senčos bijis daudz noliegtu atziņu, nepieņemtu notikumu, neizdzīvotu attiecību un izstumtu jūtu, pēcnācēji nes samērā smagu un sarežģītu bagāžu. Jāsaka gan, ka tā jebkurā gadījumā ir precīzi atbilstoša konkrētās dvēseles vajadzībām attiecīgajā brīdī, Dievs nav kļūdījies ar to ka es te netīšām piedzimu:))  Šāda bagāža pat nav jāuztver kā nasta, kaut arī dzīve ar to var šķist netaisnīga un smaga. Īstenībā tās visas ir iespējas – tikt pie vairāk spēka, vairāk resursu, vairāk jūtu un ātrākas personīgās un garīgās attīstības.Un jo es vairāk ar sevi strāāju, pieņemu sevi visos aspektos ko saredzu, jo skaidrāka bilde paveras manā pratā.

Dvēseles pieredžu sakārtošana ir arī mana profesija un mans tāds varbūt dažu brīd drastiks veids. Iet caur savu pieredzi, uz savas ādas sajustu kā tas ir iet "Dvēseles ceļu" lai jau savā kvalitātē ar savu izpratni, nevis ar  metodes dotajiem algoritmiem sausi izpildītos.

Dzimtas līdzsvarošanās un kārtošanas metodes ir dažādas, bet kopumā tās mēdz dēvēt par ģimenes vai dzimtas sistēmiskajiem sakārtojumiem.

Viena no rietumu pasaulē zināmākajām un atzītākajām ir tā sauktā Helingera metode (pilnā vārdā – “Berta Helingera dzimtas sistēmfenomenoloģiskie sakārtojumi”), ko 80. gados noformulēja vācu kristīgais misionārs un psihoterapeits Berts Helingers. Saknes šai metodei meklējamas senās šamaniskajās praksēs, ar ko Berts saskārās, sludinot Āfrikas Zulu ciltīm.

Strādājot un ejot savu sirdsbalss ceļu, respektīvi esot kā pavadītājai  iekšējos Dvēseles  ceļojumos. Palīdzot cilvēkiem ieraudzīt ,katram sevi ar Dvēseles acīm,un palidzēt pārskatīt Dvēseles kanāla pieredzes. Es ar laiku sapratu ka grūti ir sajust  pilnu ainu  Cilvēks. Ja es ieskatos pati un palīdzu cilvēkiem pārskatīt, tikai vienu upi,  bet otru neredzu, tas neļauj pilna redzējumā sasktīt seku cēloņus.Iemeslus kāpēc notiek tā ka notiek.

           Uzsākot apmācības Sistēmfenomenoloģijā . Piedaloties praksēs. Grupu uzstādījumos gan kā klients gan kā aizvietotājs es redzu/saprotu, kā kārtojas  kaut kas vairāk par to ko var ar aci saskatīt un ar prātu saprast.To ko es redzu  spogulī,– vairāk par Melitas dzimušas tad un tad….dzīves pieredzi, vairāk par manu  ķermeņa un jūtu refleksēšanu.  

Kapēc es izvēlos izveidot ciešu saikni ar šo metodi. Lai jau tuvakā laikā to praktizētu.

Pie sistēmiskajiem sakārtojumiem pieder arī šīs dzīves procesu kārtošanas metodes, jo arī ar personību veidojas sistēma. Te minams sistēmiskais darbs ar traumām (psiholoģiskajām), kas iet dziļāk par psihologa darbu un robežojas ar šamaniskiem rituāliem. Sistēmiski tiek kārtotas arī dažādas no jauna veidotas struktūras – dažādas organizācijas, kurās mēs iesaistāmies (to dara biznesa struktūru sakārtojumos), īpašumu tirdzniecības un pārvaldības jautājumi, naudas un citu enerģiju plūsmas, radošā potenciāla meklēšanas tēmas, draugu un kaimiņu attiecības, patreizējās ģimenes un bērnu attiecības, veselības simptomi, iekšējo stāvokļu un tēlu attiecības un daudz kas cits. Lielākai daļai šo jautājumu, kas it kā skar tikai konkrēto cilvēku, saknes meklējamas divos pirmajos, cilvēka pamatu veidojošajos kanālos, bet ne vienmēr atrisinājums meklējams tieši tajos. Reizēm efektīvāks ir tiešs darbs ar emocijām, iekšējām daļām un tēliem (ko veic holodinamikas metode) vai kādu jaunveidotu struktūru elementiem strukturāli sistēmiskajos sakārtojumos.

Visām šīm interesantajām lietām un praksēm teorētisko bāzi dod tāda jauna garīgā mācība kā sistēmfenomenoloģija. Vārds sastāv no sistēma + fenomens. Sistēmfenomenoloģija apskata dažādu fenomenu (energoinformatīvu vienību) veidošanos, izturēšanos, motivāciju, vajadzības, pārmaiņas, harmoniskas un disharmoniskas savstarpējās atiecības.

Sistēmfenomenoloģijas prakses var noder un arī kas mani uz šodienu man ir svarīgi sakārtot, salikt pareizās vietās.

Vērojot ka mana dzīve risinās,ar visu to ka esmu sava ceļa gājēja,un racēja dzīves sižeti atkārtojās, neskatoties un psiholoģisko pilnveidošanos un garīgo attīstīšanos. Ik pa laikam es ieraugu apkārt notiekošas neloģiskas, nepatīkamas sakritības kuras atkārtojas pēc līdzīgiem scenārijiem. Viens no svarīgākajiem dzīvošanas aspektiem  attiecībās ar cilvēkiem, acīmredzami nepamatotas nesaskaņas, bez, uz reiz nesaprotama iemesla.

Pirmo reiz saskaroties tādā tiešā veidā ar šo metodi.Tas ir  spēcīgākais un tīrakais instuments lai sakārtotu dzimtas lauku. Ar šīs un metodes svētību, es pat varētu tā teikt. Var sakārtot dzimtu paaudžu paaudzēs uz atpakaļu lai Upe plūstu dabiski pareizā virzienā. Tad kad atkārtojas dzimtas attiecību modeļi. Kad jaunākie dzimtas locekļi nes vecāku uzliktās programmas, bet šais laikos tām vairs nav vieta būt.

Protams arī naudas plūsma kas ir zinamā mērā saistīta arī ar dzimtas programmām.

Un tādā sajūtu līmenī, ka tiek dzīvota “ne sava” dzīve. Par to ka es neēsmu ne savās kurpēs, Regresijas kanāls atbildi man neiedeva tādā taustāma veidā, tieši par dzimtas jautājumiem.  Tāpēc tā  bija viena no manām galvenajām iezīmēm kāpēc es izvēlējos “pieslēgties” ari dzimtas kanālam. Man ilgi bija grūtības atrast savu vietu dzīvē, un vēl aizvien pieķeru sevi kaut kādā transformācijas posmā, kad īsti enerģija neplūst pareizā virzienā. 

Šie ir tikai daži tādi lielie punkti kas mani virza ndibināt ciešu saiti ar abam šīm upēm, ar abiem kanaliem gan dzimtas, gan dvēseles kanāls Lai jau caur mani manu izpratni es varu nodot talāk, tiem cilvēkiem kas pie pie manis atnāks ar jebkuru savu jautājumu.

Uz tikšanos:Melita.