Melita Januša-Rauba - Nauda

Bailes par izdzīvošanu, bez viņa..

Tue, 14 Apr 2026 06:28:00 +0000

Kāds pieredzes stāsts ar klientes darbu.

Mēdz teikt, ka mēs maksājam septītajā paaudzē. Savā darbā ar klientiem esmu redzējusi vairākus stāstus, kur uz šodienas samezglotām situācijām “atbildes” meklējamas tieši septītajā paaudzē. Jāsaka uzreiz – arī tur ir resurss.

Klientes jautājums bija sarežģītas attiecības un bailes izšķirties no tām, jo liekas, ka bez partnera nevarēs izdzīvot. Materiāli nespēs izdzīvot.

Pēc sarunas ar klienti man cilvēcīgi, loģiski liekas, ka tam nav pamata – gudra, talantīga, skaista sieviete. Sajūta, ka “izdzīvošanas bailes” nav pamatotas šodienas dzīves situācijā. Ka situācijā, attiecībās ar konkrēto partneri, kuras ir destruktīvas, kur nauda tiek vienkārši notralināta, klientes bailes par materiālo stabilitāti destruktīvās attiecībās nav pamats jeb loģiski tam tā nevajadzētu būt.

Es piedāvāju klientei izlikt dažādas figūras (dzīves/dzimtas dažādus elementus).

Strādājot viens pret vienu ar klientu, es izmantoju darbā grīdas marķierus.

Klientes pirmais sajūšanas, lauka nolasīšanas posms ir ar aizklātām figūrām diagnosticēt patieso enerģiju, patiesību jeb nolasīt lauku – kāda enerģija, dzīves stāsts patiesībā paveras klientes dzīves laukā. Man kā vadītājai, klausoties un redzot, veidojas tas patiesais klienta stāsts, kas ved uz risinājumu.

Šai situācijā tas aizveda līdz septītajai paaudzei klientes dzīvē pa vīriešu līniju, kas atbild uz jautājumu: “Kāpēc klientei ir tādas partnerattiecības, kādas nu tās bija.”

Tā kā jautājums bija par finansēm, par naudu kā galveno iemeslu, kāpēc kliente dzīvo destruktīvās attiecībās, lauks parādīja – patiesībā ļoti skaistu sākuma dinamiku. Kliente ir kontaktā ar resursu, ko dod “visums” – labs amats, labs personīgais atalgojums, prot savā dzīvē izmantot savus resursus. Bet nākamā dinamika – kliente savus resursus, naudu, veselību, savu enerģiju aiznes sencim, ziedojot, kalpojot tur. Respektīvi neko sev neatstājot un nespējot paturēt.

Kā tas izpaužas ikdienā.

Šodien kliente ir satikusi vīrieti, kas ir iekustinājis ar uzvedību, izskatu, karmiskajām saitēm to dzimtas enerģiju, kur klientei ir jāpaskatās savā dzimtā un jāierauga tas savs sencis, kurš ir karaliskās rases pārstāvis, bet kurš pazaudēja visu, kā kliente nolasīja. Iespējamo kataklizmu vainas dēļ, iespējams, ūdens noskaloja.

Ko tas nozīmē tajos laikos – karaliskās varas pazušana, daudz nemierīgu dvēseļu, daudz lielu neizdzīvotu jūtu.

Par ko septītās paaudzes sencis novēl vēl līdz septītajai paaudzei maksāt par viņa zaudējumiem.

Un šodien kliente maksā ar savu veselību, ar savu mentālo veselību tieši partnerattiecībās. Tādā veidā esot lojāla savam septītās paaudzes sencim, parādot savu sāpi kopā ar viņu (muļķīgi, bet tā mēs darām neapzināti).

Izdzīvojot šeit un tagad tās sāpes un zaudējumus par mūsu senčiem, ko viņi nespēja, pat līdz septītajai paaudzei.

Un neapzināti glābjot tos senčus, kas zaudēja savu mantu, naudu, bagātības. Šeit, no šodienas, atdodam savus resursus nebūtībā. Vai nu paši/s, vai partneris – nodzerot, nospēlējot vai vienkārši nesaņemot atalgojumu, vai nestrādājam atbilstoši saviem talantiem, lai vispār saņemtu algu. Tikai tāpēc, lai šeit nebūtu laimīgi, turīgi, labās harmoniskās attiecībās.

Jo ir ieslēgusies programma: “Ja es cietīšu, es izglābšu savu dzimtu.”

Ikdienā tas ir tieši parazītisku cilvēku turēšana savā dzīvē, sevis nepilnveidošana, visu resursu atdošana “melnā caurumā”.

Sajūta, ka nekas dzīvē nepienākas. Es nekas neesmu, neko neprotu. Klientei sajūta, ka labāks vīrietis kā “zaudētājs, dzērājs, nelaimes putns” manā dzīvē ienākt nevar. Un man ir jāsamierinās ar to, kas ir.

Bet klientes stāstītais par sevi, savu dzīvi liecina par mērķtiecību un citādu savas dzīves pilnveidošanu.

Kas man kā Lauka turētājai liek vest klienti dziļumā pa dzimtas kambariem. Un šai konkrētajā gadījumā lauks parādīja, ka klientei ir iespējams pārtraukt nest savus dzīves resursus dzimtas labumam, kas šai gadījumā bija klientes lojalitāte visiem senčiem, kas ir “zaudējuši” un to nav pārdzīvojuši. Tad nu dzimta ir ieraudzījusi, ka ir kāda maz, maz, maz… meitiņa, kas var būt lojāla un caur “zaudējumiem” būt kopā ar dzimtu.

Bet ikdienā tas nozīmē pārskatīt ar skaidru skatienu savas partnerattiecības.

Jā, tieši tik samezgloti mēdz būt.

Kā tas izskatās dzīvē un kāda saistība ar partneri.

Klientes partneris ar savu uzvedību, izskatu, enerģiju uzlika uz sevis masku, kur kliente vairs neredz savu partneri, bet redz savas dzimtas senci, kurš visu savā dzīvē ir zaudējis. Bet visdrīzāk ir palikusi meita, kura nav izglābusi savu ciešanu nomākto tēvu, un tās ir karaliskās asinis, kas tajos laikos ieguva papildus zaudējuma enerģiju.

Tad šodien kliente vienkārši neredz nedz spēku, nedz enerģiju pārtraukt attiecības. Jo no “tēta” izšķirties nevar, un bailes, ka nevarēs izdzīvot bez “lielā tēva”.

Bet, noņemot šo projekciju no esošā partnera, klientei jāiemācās saredzēt divas atšķirīgas personas – dzimtas senci un partneri tādu, kāds viņš ir šeit un tagad.

Ko tas dod – ar skaidru saprātu, kas līdz šim bija apmiglots ar paaudžu zaudējumiem, novērtēt patiesās savas attiecības un ieraudzīt/sajust patieso šodienas attiecību modeli.

Paturot prātā, ka vairs nav jāglābj visi savi senči, kas ir zaudētāji un spēku guvuši no sievietes enerģijas.

Šai situācijā klientes tālākais vektors ir savus resursus paņemt no pasaules un paturēt tos savā dzīvē.

Jo klientei likās, ka vīrietis viņu uztur, bet patiesībā viņa atdeva visu sevi un to, kas sievietēm ir viss svarīgākais – savu dzīvības enerģiju. Pretī saņemot “kapeiciņas”, necieņu, agresiju, pazemošanu. Bet tas, ko kliente sadzirdēja – “Es tevi mīlu. Tu man esi visa dzīve. Tu esi mana ģimene.”

Kas šai attiecību modelī apliecināja klientei, ka viņa kā lojāla dzimtas sieviete pieder pie tiem dzimtas vīriešiem, kuri ir materiāli zaudētāji, destruktīvi savā uzvedībā, bet spēj noturēt sievietes ar meliem un saldiem vārdiem.

Un te ir klientes uzdevums – vai viņa paliek uzticīga tāda tipa vīriešiem un lojāla savas dzimtas tādiem vīriešiem?

Ja atbilde ir – NĒ klientei –, nākamais solis ir pateikt to skaļi sev un dzimtai: “Man tas ir par smagu, man pietiek…”

Un apzināti strādāt ar savu mentālo plānu. Svarīgākais – pateikt paldies par dzīvību, ko šis dzimtas zars ir devis.

Un apzināti izvēlēties savu ceļu, vairs nebūt lojālai “vīriešiem, kuri ir zaudētāji”.

Kur šeit ir resurss – enerģija, dzīvības enerģija, spējas manipulēt ar sievietes spēku. Šādām darbībām tiek patērēta liela enerģija. Ko no tā var iegūt? Pārveidot enerģiju mīlestībā – patiesā mīlestībā pret sevi.

Klientes uzdevums ir spēja paņemt dzimtas spēku, bet lojalitātes, gaidas un cerības uzliktos karmiskos uzdevumus atstāt aiz muguras. Un tas ir iespējams, jo gana ilgi ir dzīvots, kalpojot destruktīviem vīriešiem. Par septiņiem dzimtas grēkiem ir samaksāts.

Nauda un Dzimta.

Sun, 25 Jan 2026 20:40:00 +0000

Nauda caur dzimtas prizmu, kas neļauj šodien būt naudai tikai naudai.

Pirmais jautājums, ko es sev pajautāju – kāda ir mana nauda? Manā dzīvē kāda enerģija ir manai naudai? Kas ir nauda, par ko man tā liecina?

Un viss, ko es sev atbildu, liecina par to, cik viegli vai grūti es sadarbojos ar dzīvi. Un tas, kā es dzīvoju ar naudu, ir lielā mērā saistīts ar to, kādas man ir attiecības ar dzimtu, un, protams, ar personīgo dzīvi.

Dzimtas jeb dzimtas sirdsapziņas uzdevums ir turpināties. Dzimta pastāv, lai turpinātos. Ja manas dzimtas senči ir atdevuši dzīvību dēļ naudas vai dēļ naudas ir piedzīvotas lielas jūtas, kuras nav izreaģētas, kurās kāds ir cietis, tad mani dzimtas locekļi darīs visu, lai mani no tā pasargātu un vairs nebūtu dēļ naudas jācieš.

Un tad šodien man ir nosacīti “stikla griesti”, kur nosacīti ir droši jeb drošais naudas apjoms.

Populārākie šodienas aizliegumi, kas par to liecina:

Nevar paprasīt algas pielikumu vai pacelt cenu par saviem pakalpojumiem.
Nauda – tas ir bīstami. Šeit uzreiz var pie sevis pateikt:

“Es dodu vietu tiem saviem senčiem, kuriem nauda bija bīstama. Skatieties uz mani labvēlīgi – man šodien nauda ir droša.”

Ja ir nauda, var visu zaudēt.

“Mīļie senči, es dodu vietu jūsu zaudējumiem, bet tie ir jūsu materiālie zaudējumi. Pateicoties jums, es ieguvu visu – es ieguvu dzīvību. Paldies jums. Šodien nauda ir tikai līdzeklis labākai dzīvei.”

Tas, ko mēs sev varam pateikt droši – es eju no aizliegumiem uz atļaujām. Mani paradumi veido manu identitāti. Es veidoju sev jaunus paradumus.

Tālāk – ko mana mamma man teiktu par naudu? Kādi ir tie paradumi par naudu, ko mamma vēl joprojām nes manī? (Šeit katram sava pieredze.)

Nauda ir jātaupa.Nauda nāk grūti, smagā darbā.Bagāts nekur nav ticis.Ja nauda ir, tad citiem jāpalīdz.

No tēta:Nav ko taupīt, tāpat naudas nav.Un tāds dzimtas notikums, ko es skaidri nezinu, bet ko runā – mans opis vai viņa tēvs zaudējis muižu kārtīs un ticis izdzīts no muižas. Izdzīts pans, jo nāk no poļu šļahtas.

Populārākie aizliegumi par naudu:

Es nekad nebūšu bagāts.
Tur viss jau ir sadalīts.
Nauda sabojā cilvēku.
Ja es būšu bagāts, mani mīlēs tikai par naudu.
Pelnīt daudz naudas – tās ir mokas.
Es neesmu pelnījis bagātu dzīvi, labu dzīvi.
Kur nauda, tur briesmas.
Nauda tāpat visiem nepietiks.
Šobrīd nav tie labākie laiki, lai sāktu ko jaunu.
Ja es tūlīt nopelnīšu, tad es tūlīt pazaudēšu.
Nauda – tas nav garīgi.
Bailes no lielas naudas.

Es atzīstu un dodu vietu visam, kas ar jums ir noticis. Tam visam ir vieta jūsu dzīvē. Bet es atzīstu un saku jums, mani vecāki – mamma un tētis, visi mani senči – laiki ir mainījušies. Dzīvot pārticībā ir droši. Pelnīt naudu ar garīgu darbu ir mans aicinājums. Tas vairs nav bīstami, šodien tas pat ir nepieciešams. Un es dodu sev iespēju un izvēli to darīt – strādāt viegli, tā, kā es izvēlos, ar sirdi un dvēseli, un dzīvot pārticībā, saņemot labu atalgojumu par savu darbu.

Pats galvenais un svarīgākais šeit un tagad ir mainīt ieradumus un atbrīvoties no visa, kas liecina par nabadzības sindromu, un reāli mainīt savu vidi uz bagātīgu, atbrīvojoties no visa nevajadzīgā un “it kā kādreiz noderēs” vai “lietām, kas runā par nabadzības kodu”. Vides, kas liecina par trūkumu, ierobežojumiem, pieticību, deficītu. Tās ir lietas, kas signalizē par to, ka kaut kas var beigties, var pietrūkt.

Jautājums sev – kādai nebaltai dienai es to taupu? Un mana nervu sistēma mani nemocīs ilgi – tā “nebaltā diena” var arī pienākt.

Kādas pārliecības es sevī redzu? Vai mani paradumi mani tuvina šai personai? Vai tā esmu es vai kāda vietā es to visu krāju?

Manu identitāti jeb autonomiju veido mani paradumi. Galda kultūra. Apģērbs. Dzīves filozofija. Lielais mērķis ir sevi saprast un skaidri nospraust savas personības būtību.

Uzdevums:
Kam es saku STOP – par ko liecina nabadzība?
Ko darīt mazāk?
Paradumu detokss, lai mana naudas enerģija cirkulētu vieglāk, jaudīgāk, brīvāk. Jānoņem viss tas, kas mani ir sašaurinājis.

Vairāk – ko es patiesi daru par maz, lai veicinātu naudas enerģiju? Finanses, kas ir arī Uguns enerģija. Man trūkst finanšu pratības vai finanšu plānošanas. Un iekšējais jautājums – kur dzīvo tas, kas to zina?

Kas ir tas, ko es nekad neesmu darījusi, lai uzlabotu savu finanšu plūsmu? Likt mazus, bet izdarāmus uzdevumus un mērķus.

Likums par perspektīvu.
Veiksmīgi cilvēki plāno savu nākotni, un viņiem ir pilnīgi skaidrs, kāda būs viņu dzīve pēc pāris gadiem. Turīgs, pārticis cilvēks ir tas, kuram ir iespējas, idejas un vienmēr ir nākotnes perspektīva. Ja šodien man nav, tad ir jāskatās nākotnē, kur ir manas iespējas, mainot domāšanu.

Uzdevums:
Mana pārticība nākotnē izskatās…
Un tāpēc es mainu domāšanu un ieradumus.

Likums par izvēli.
Mēs paši veidojam savus uzskatus un paši arī sevi ierobežojam. Un tieši pats cilvēks nosaka, vai būs bagāts vai nē. Dažkārt cilvēki netic paši sev un savām iespējām. Tomēr turpina šo frāzi:
Es atļauju sev būt bagātam, lai…

Kādēļ tu izdari izvēli par labu bagātībai? Patiesībā es gribu to emocionālo stāvokli, kā es jutīšos, kad man ir brīvi pieejami mani ienākumi, kad man ir mana nauda. Pasīvie un aktīvie ienākumi. Kā es vēl varu nopelnīt naudu.

“Tur, kur ir, tur vairojas; tur, kur nav, tur ņem nost.”

Viss, kas ir neaizvērts, nepabeigts, nenoslēgts manā psihē, uz to ar neredzamu diedziņu plūst informācija un pats galvenais – mana dzīvības enerģija.

Lietas ir jāpabeidz. Vai kā pieaugušam cilvēkam godīgi sev jāsaka: ja es apņemos, bet šobrīd tā nav mana prioritāte, man tam nav vēlmes, enerģijas, gribasspēka – tad es to nedarīšu. Es to aizveru.

Un tagad par jaudu, par atļaujām, par cenu, kas ir jāmaksā.
Mums visiem ar neredzamu tinti uz pieres ir uzrakstīta mūsu maksimālā cena.
Ceļš ir no laba uz izcilu. Izcilajiem nav konkurences.

Naudai patīk – cieņa, vieglums, kustība, drosme.
Lielākā valūta uz Zemes ir enerģija – laiks, kas apvieno naudu.

Pārticības programmas – atļaujas.
No šī brīža man vairs nav nekādu šķēršļu, vien tie, kurus es pati turu. Es uzņemos atbildību par savu naudas plūsmu. Es uzticos Visumam, kurš vairo manu labklājību. Es cienu un novērtēju naudas enerģiju un vērtību. Es atļauju sev saņemt. Tieši tik daudz, lai man visam pietiktu un paliktu pāri. Mani ienākumi pastāvīgi aug, manas vēlmes ir racionālas, un nauda palīdz tās izpildīt. Tāpēc visi naudas kanāli man ir atvērti. Es apsolu sev strādāt savu sirds darbu un par to saņemt naudu.

Mantra: ATĻAUJU
es drīkstu…

NAUDA CAUR DZIMTAS UN NERVU SISTĒMAS PRIZMU

Nauda kā psihes un nervu sistēmas regulācijas mehānisms

Mūsdienu psiholoģijā un neirozinātnē nauda netiek skatīta tikai kā ekonomisks instruments. Tā tiek uzskatīta par drošības, kontroles un izdzīvošanas simbolu, kas tieši ietekmē autonomo nervu sistēmu.

Saskaņā ar Polivagālo teoriju (Stephen Porges), cilvēka nervu sistēma nepārtraukti skenē vidi, meklējot atbildi uz jautājumu:

Vai šeit ir droši izdzīvot?
Ja dzimtā nauda bijusi saistīta ar:

Nauda šajā kontekstā darbojas kā drošības signāls vai draudu signāls.

zaudējumiem,
izdzīšanu,
vardarbību,
pazemojumu,
smagu darbu bez atalgojuma,

tad nervu sistēma iemācās:
“Nauda = briesmas.”

Rezultātā ķermenis:

bremzē pelnīšanu,
rada “stikla griestus”,
neļauj prasīt vairāk,
bloķē cenu celšanu,
aktivizē trauksmi pie lielākām summām.

Tas NAV slinkums vai pašsabotāža.
Tā ir bioloģiska aizsardzības reakcija.

Transģeneracionālā trauma un epigenētika

Mūsdienu zinātne apstiprina to, ko sistēmiskā pieeja saka jau sen.

Epigenētikas pētījumi (Rachel Yehuda u.c.) rāda, ka:

smagas traumas (karš, bads, izdzīšana, īpašuma zaudējumi),
var mainīt gēnu izpausmi,
un šīs izmaiņas var tikt nodotas nākamajām paaudzēm.

Tas nozīmē:
Reakcijas uz naudu var nebūt TAVAS pieredzes rezultāts, bet dzimtas pieredzes nospiedums tavā nervu sistēmā.

Ja senčiem:

nauda maksāja dzīvību,
izraisīja kaunu vai izstumšanu,
tika saistīta ar sodu,

tad pēctečiem parādās:

bailes no bagātības,
“labāk pieticīgi”,
“labāk droši, bet maz”,
vainas sajūta, ja ir vairāk.

Dzimtas lojalitāte un neapzinātie aizliegumi

Sistēmiskajā teorijā (Bert Hellinger) pastāv jēdziens “aklā lojalitāte”.

Bērns (un pieaugušais) neapzināti saka:

“Es būšu kā jūs, lai piederētu.”

Ja dzimtā:

bagātība = sods,
izcelšanās = briesmas,
pārticība = atstumšana,

tad cilvēks paliek zem noteikta līmeņa, jo nervu sistēmai piederība ir svarīgāka par komfortu.

Tāpēc afirmācijas bez dzimtas līmeņa sakārtošanas bieži nedarbojas.

Nauda un identitāte (sociālā psiholoģija)

Nauda nav tikai resurss — tā ir identitātes daļa.

Saskaņā ar pašidentitātes teoriju:

cilvēks rīkojas saskaņā ar to, kas viņš uzskata sevi esam.

Ja identitātē ir:

“es esmu pieticīgs cilvēks”,
“es neesmu par naudu”,
“garīgiem cilvēkiem nauda nav svarīga”,

tad jebkura izaugsme rada iekšēju konfliktu:
Es varu zaudēt sevi.

Tāpēc ieradumu maiņa ir kritiski svarīga – tā pārraksta identitāti, nevis tikai uzvedību.

Vide kā neapzināts signālu lauks

Neirozinātne pierāda:
vide nepārtraukti sūta signālus smadzenēm.

Lietas, kas signalizē:

“kādreiz noderēs”,
deficītu,
krāšanu bailēs,
nolietojumu,

aktivizē trūkuma stāvokli nervu sistēmā.

Tas pastiprina:

trauksmi,
kontroles vajadzību,
nespēju pieņemt vairāk.

Tāpēc vides maiņa NAV virspusēja – tā ir neirobioloģiska intervence.

Nauda, Uguns enerģija un kustība

Finanses psiholoģijā tiek saistītas ar:

iniciatīvu,
risku,
kustību,
drosmi.

Stagnācija = bloķēta enerģija.
Nauda “iestrēgst”, ja:

ir nepabeigti procesi,
neatrisinātas saistības,
neslēgti cikli.

Smadzenes pastāvīgi tērē enerģiju uz “atvērtajiem failiem” (Zeigarnik efekts).
Tas samazina spēju radīt, pelnīt un plānot.

Perspektīva un nākotnes smadzeņu funkcija

Veiksmīgi cilvēki domā no nākotnes, nevis no pagātnes.

Pētījumi rāda:

cilvēki ar skaidru nākotnes vīziju
aktivizē prefrontālo garozu,
kas ir atbildīga par plānošanu, stratēģiju un impulsu kontroli.

Trūkuma stāvoklī darbojas tikai izdzīvošanas smadzenes.

Atļauja kā nervu sistēmas pārslēgšana

“Atļauju” darbs nav ezotērisks.
Tas ir iekšējs signāls nervu sistēmai:

Tagad ir droši.

Kad cilvēks:

dod vietu senčiem,
atdala viņu likteņus no sava,
uzņemas atbildību par savu dzīvi,

nervu sistēma sāk pārorientēties uz izaugsmi, nevis izdzīvošanu.

KOPSAVILKUMS

Nauda NAV tikai nauda.
Tā ir:

drošības sajūta,
piederība,
identitāte,
nervu sistēmas stāvoklis,
dzimtas atmiņa.

Tāpēc pārticība sākas nevis bankas kontā, bet:
ķermenī, ieradumos un atļaujā dzīvot savu dzīvi.

Tavs uzdevums ja gribi godīgi paskatities uz savu naudu. Ja jūti ka kautkas nav tā, ka gribētos aicini tevi uz Sistēmisko sakārtojumu praksēm pie manis 22063549

Ņem pioerakstus un ar roku raksti visu kas rakstā pēc tam pārlasi no itka trešās personas, vai tu tiešam notici tam kas tur rakstīts, pajūti kas tevī sašūpo, tur ir iestrēgusi energija, un priecājies par to kur vari viegli izelpot.

1. TEORIJA: Nauda kā drošības signāls nervu sistēmai

Neirozinātne skaidro, ka cilvēka nervu sistēma nepārtraukti skenē vidi, meklējot atbildi uz jautājumu:
Vai šeit ir droši?

Nauda šajā procesā darbojas kā drošības vai draudu signāls.
Ja dzīves vai dzimtas pieredzē nauda bijusi saistīta ar bailēm, zaudējumiem vai sodu, nervu sistēma to uztver kā apdraudējumu.

Tas var izpausties kā:

bailes prasīt vairāk,
grūtības pieņemt naudu,
“stikla griesti” ienākumos,
trauksme pie lielākām summām.

Šī nav rakstura vājība – tā ir bioloģiska aizsardzības reakcija.

JAUTĀJUMI

Kādas sajūtas manī rodas, domājot par naudu?
Kur ķermenī es tās jūtu?
Vai nauda man vairāk asociējas ar drošību vai spriedzi?

Pieraksti:

TEORIJA: Transģeneracionālā atmiņa un epigenētika

Pētījumi pierāda, ka spēcīgas traumas var tikt nodotas nākamajām paaudzēm caur nervu sistēmu un gēnu izpausmi.
Dzimtas pieredze ar:

nabadzību,
izdzīšanu,
mantas zaudējumiem,
smagu darbu bez atlīdzības,

var veidot neapzinātus aizliegumus uz pārticību.

Tu vari reaģēt uz notikumiem, kas nav notikuši tavā dzīvē, bet dzīvo tavā ķermenī.

JAUTĀJUMI

Ko es zinu par savas dzimtas attiecībām ar naudu?
Vai manā dzimtā bijuši zaudējumi, izstumšana, konflikti naudas dēļ?
Kā tas var ietekmēt manus lēmumus šodien?

Pieraksti:

TEORIJA: Dzimtas lojalitāte un piederības mehānisms

Cilvēks neapzināti izvēlas piederību dzimtai pat tad, ja tā ierobežo viņa dzīvi.
Ja dzimtā pārticība bijusi bīstama, cilvēks var palikt zem noteikta līmeņa, lai saglabātu piederības sajūtu.

Nervu sistēmai piederība ir svarīgāka par komfortu.

JAUTĀJUMI

Vai es jūtu vainu, kad man ir vairāk nekā citiem?
Vai man ir sajūta, ka “nedrīkst izcelties”?
Kam es palieku lojāla, paliekot tur, kur esmu?

Pieraksti:

TEORIJA: Identitāte un paradumi

Mēs dzīvojam saskaņā ar to, kas mēs uzskatām, ka esam.
Paradumi nav tikai rīcība – tie veido identitāti.

Ja identitātē ir:

“es neesmu par naudu”,
“man pietiek ar mazumiņu”,
“bagātība nav garīga”,

tad izaugsme rada iekšēju konfliktu.

JAUTĀJUMI

Kā es sevi identificēju attiecībā uz naudu?
Kādi mani ikdienas paradumi uztur šo identitāti?
Kādus paradumus es varētu mainīt?

Pieraksti:

TEORIJA: Vide kā nervu sistēmas signālu lauks

Vide nepārtraukti ietekmē mūsu iekšējo stāvokli.
Krāšana “nebaltai dienai”, vecas lietas, deficīta domāšana signalizē nervu sistēmai par trūkumu.

Vide var uzturēt nabadzības stāvokli pat tad, ja objektīvi trūkuma nav.

JAUTĀJUMI

Ko mana vide signalizē par naudu un drošību?
Kādas lietas man apkārt runā par trūkumu?
Ko es varētu palaist vaļā?

Pieraksti:

TEORIJA: Nauda, kustība un nepabeigtie procesi

Psiholoģijā ir zināms Zeigarnik efekts – nepabeigti procesi patērē enerģiju.
Ja dzīvē ir daudz neatrisināta, smadzenes paliek izdzīvošanas režīmā.

Nauda plūst tur, kur ir:

kustība,
noslēgti cikli,
skaidras izvēles.

JAUTĀJUMI

Kas manā dzīvē ir nepabeigts?
Ko es atliek jau ilgi?
Ko es šobrīd varu godīgi aizvērt?

Pieraksti:

TEORIJA: Perspektīva un nākotnes redzējums

Smadzenes, kas spēj plānot nākotni, strādā citā režīmā nekā izdzīvošanas smadzenes.
Pārticība sākas ar skaidru perspektīvu.

JAUTĀJUMI

Kā izskatās mana pārticīgā nākotne?
Kāda es esmu tajā dzīvē?
Ko es daru citādi jau šodien?

Pieraksti:

ATĻAUJA – nervu sistēmas pārslēgšana

Atļauja nav doma – tā ir iekšēja piekrišana dzīvot citādi.

APLIECINĀJUMS (pieraksti ar roku):

Es dodu vietu savas dzimtas pieredzei.
Es atdalos no tās, kas man vairs nekalpo.
Šodien man ir droši dzīvot pārticībā.
Es atļauju sev saņemt.

NOSLĒGUMA JAUTĀJUMS

Ko es šodien varu izdarīt mazu, bet reālu soli, lai mana naudas enerģija plūstu brīvāk?

Pieraksti: