Pāriet uz galveno saturu

Melita Januša-Rauba
  • Sākums
  • Kā es tev varu palīdzēt
    • Pavadone uz iepriekšējām dzīvēm.
    • Sistēmisko saskārtojumu vadītāja-Sistēmiķis
  • Raksti
    • Partnerattiecības.
    • Vīrietis-Sieviete
    • Atkarības.
    • Spoguļošana.
    • Liekais svars.
    • Atziņas.
    • Mīlestība
    • Iekšējais bērns/bērns manī.
    • PašCieņa/PašVērtējums
    • Tukšuma un vientulības laiks.
    • Robežas/Ierobežojumi.
    • Spēka vārdi.
    • Iekšēja brīvība.
  • 2025.gada enerģijas.
    • Septembris
    • Marts 03.03.2025
      • 17.03.2025
      • 19.03.2025
      • 04.03.2025
      • 21.03.2025
    • Februāris
      • 3.02.2025
      • 5.02.2025
      • 13.02.2025
      • 14.02.2025
      • 24.02.2025
      • 25.02.2025
    • 06.01.2025
    • 07.01.2025
    • 08.01.2025
    • 09.01.2025
    • 10.01.2025
    • 11.01.2025
    • 13.01.2025
    • 14.01.2025
    • 15.01.2025
    • 16.01.2025
    • 21.01.2025
    • 22.01.2025
    • 23.01.2025
    • 24.01.2025
    • 25.01.2025
    • 26.01.2025
    • 27.01.2025
    • 29.01.2025
    • 30.01.2025
    • 31.01.2025
    • Aprīlis 03.04.2025
  • Sistēmisko sakārtojumu aplis.
  • Melitas darbnīca
  • Kontakti
  • Pasākumi.
    • 2024.gads
  • Atsauksmes.
  • Uz konsultāciju piesakies šeit.
  • Hidrolāti.
    • Asinszāles hidrolāts.
    • Ābeles ziedu hidrolāts
    • Balandas hidrolāts.
    • Baldriāna hidrolāts.
    • Bazilika hidrolāts.
    • Bērza hidrolāts.
    • Biškrēsliņa hidrolāts.
    • Dievkociņa hidrolāts.
    • Ievas hidrolāts.
    • Kadiķa hidrolāts.
    • Kaķu mētras hidrolāts.
    • Kalmes hidrolāts.
    • Kazaka kadiķa hidrolāts.
    • Kliņģerītes hidrolāts.
    • Kļavas ziedu hidrolāts.
    • Krastkaņepes hidrolāts.
    • Kumelīte.
    • Ķiršu ziedu hidrolāts.
    • Lavandas hidrolāts.
    • Lazdas hidrolāts.
    • Liepas hidrolāts.
    • Madaras hidrolāts.
    • Mārpuķītes hidrolāts.
    • Mārutku lapas.
    • Nātres hidrolāts.
    • Papardes hidrolāts.
    • Pelašķu hidrolāts.
    • Pienenes hidrolāts.
    • Piparmētru hidrolāts.
    • Plūmju ziedu hidrolāts.
    • Plūškoka hidrolāts.
    • Raudenes hidrolāts.
    • Rudzu puķes hidrolāts.
    • Saldā mīla.
    • Salvijas hidrolāts.
    • Samtenes hidrolāts.
    • Strutenes hidrolāts.
    • Gaiļpiešu hidrolāts
    • Tauksaknes hidrolāts.
    • Upenes hidrolāts.
    • Vērmeles hidrolāts.
    • Vībotnes hidrolāts.
    • Vīgriezes hidrolāts.
    • Viršu hidrolāts.
    • Katalogs
  • Metodes-Instrumenti
    • Gaismas mandalas/
    • Sistēmfenomenoloģija
    • Dvēseles Matrica.
    • MAK
    • Reinkarnacioloģija
    • Melitas prakses.
    • Prakes no Pasaules
  • Manas dzīves Skolotāji.
  • Mana dzīve Foto galerijā.
  • Ienāc pēc atbildes.

Hidrolāti/Ziedūdeņi.

  • Visi Melitas darbnīcas piedāvātie produkti.
  • Hidrolāti.
  • Šobrīd nav. Gaidam nākamo tikšanos ar šī auga dvēseles aromātu.
  • Ziepes

Dabisks dzīvs ūdens. 

Tā, arī var droši teikt par manis radītiem Hidrolātiem.  Ziedi, lapas, koki, saknes. To visu Daba man dod, un es to radu Hidrolātā, un arī citādos dabas produktos. Mana pieredze un atsauksmes, liecina par tā vērtību. Veselumam, veselībai, labsajūtai. 

Hidrolāta sastāvā ir:ūdens un augs,kuršs tiek destilēts, kā rezultātā, top augu enerģijas, smaržas saturošs ūdens, jeb Hidrolāts.  Ūdens pats par sevi ir enerģijas avots, dzīvības kustinātājs. Mēs sastāvam no ūdens, un ap mums ir ūdens. Ja to apvieno ar auga enerģiju\garu, tam piemīt smalkā plāna vērtība. Kas uz mums iedarbojas, ar sajūtām, smaržu, uz izmaiņām vērsts.  Ļoti vērtīgs sejas ādai, matiem, visam ķermenim, dzīvnieku kopšanai, arī ikdienas telpas piepildīšanai ar aromatu un enerģiju.

Katrs hidrolāts, to augu enerģija vēsta par savu spēku un iedarbību, uz cilvēka veselumu, atbilstoši cilvēka vajadzībām. 

Katra Melitas darbnīca hidrolātu pudelīte, ir rūpīgi sagatavota lai hidrolāts tajā saturētu visas to īpašības līdz lietošanas beigām, iepakojuma matereāls atbilst, lai  saturs tajā būtu pasargāts no apkārtējās vides iedarbības.

 Tilpums 0.100 mll 7.00 eu


  • Melitas darbnīca
  • Hidrolāti.
  • Vērmele.

Vērmele.

€7.00
Ielikt grozā  

Vērmele.
Vērmeļu hidrolāts ir maģisks spēks.
Hidrolāti jāpūš matos vai uz skausta. Mati un skausts uzsūc to enerģiju, kas ir kustīga un labi uzsēžas uz cilvēka, protams, ar paša cilvēka tiešu vai netiešu gribu.
Arī tā saukto negatīvo enerģiju, bet kas gan ir negatīvā enerģija – tā, ko mēs sagrābstām un nemākam izmantot vai pārvērst sev par labu.
Tad nu Vībotne vai Vērmele ir tās “augu sievas”, kas mūsos šo “nevajadzīgo” enerģiju izkustina.
Jāsaka, ka cilvēki ir tā pieraduši pie tā, ko ikdienā nēsā līdzi, ka var justies vēl sliktāk, ja auga gars ir savu darbu padarījis.
Tad tīši, netīši savelkam atkal no jauna.
Tāpēc ir situācijas, kad var “paskatīties”, ko tad mēs kuprīti nesam sev līdzi. To var izdarīt pie manis.
Bet pats vienkāršākais – Vērmeli ir pūst matos, matiem patīk.
Jo mati ir mūsu antenas – vieta, kur uzkrājas, vadās un novada, pievada enerģiju. Kā elektrības vadi.
Mati aug kuplāki, spīdīgāki, vijīgāki.
Un enerģētiski attīrām savas antenas, ņemot palīgā Vērmeli vai Vībotni.
Palīdz labāk saprast, pieņemt informāciju. Saskatīt labo ap sevi.
Vērmeļu hidrolāts palīdz pieņemt un transformēt sev par labu.
Patīk drosmīgiem, uzņēmīgiem cilvēkiem, kas nebaidās izpausties.
Vērmeļu hidrolāts palīdz cilvēkiem atstāt darbu darbā.
Nospraust robežas starp notikumiem.
Vērmeļu hidrolāts atver dzīvības plūsmas visos plānos, pēc cilvēka izvēles.
Atsaitē no sen nokalpotiem egregoriem, ja vien iedod tādu uzdevumu pašam Vērmeļu hidrolātam.
Ūdens uzņem un vada informāciju, Vērmeļu gars sakārto to biolauka daļu, ko var izdarīt Vērmeļu auga gars.


No citiem avotiem:

Vērmeles hidrolāts (Artemisia absinthium) – drosme attīrīties, atbrīvoties un atgūt sevi

Vērmele ir viens no spēcīgākajiem augiem attīrīšanai, robežu nostiprināšanai un enerģētiskai atbrīvošanai. Tā ir pārejas un patiesības augs, kas caur savu rūgtenumu un gaismu palīdz noņemt noslāņojušos svešo, sakārtot iekšējo telpu un atgriezt cilvēku pašam pie sevis.

Hidrolāta formā Vērmele kļūst maigāka, pieejamāka, bet tā joprojām iedarbojas dziļi – uz biolauku, uz ķermeņa atmiņām, uz enerģētiskajiem nosēdumiem, kas bieži nāk no kontaktiem, pieredzēm vai pagātnes notikumiem, kuri vairs nesader ar šodienas esību.

Fiziskā un kosmētiskā iedarbība

  • Pretiekaisuma, antibakteriāla, attīroša iedarbība.

  • Lieliski piemērota iekaisušai, problemātiskai ādai, īpaši pie sēnīšu infekcijām, niezes, apsārtuma.

  • Palīdz locītavu sāpēm, smaguma sajūtai kājās, muskuļu stīvumam – kompresēs vai pēdu vannās.

  • Atsvaidzina galvas ādu, palīdz matu enerģētiskai attīrīšanai un stiprināšanai – matos uzkrājas svešas ietekmes, domas, smagumi.

  • Piemērota arī intīmās zonas līdzsvarošanai pēc stresa, kontaktiem vai diskomforta.

Emocionālā un enerģētiskā iedarbība

  • Palīdz atbrīvoties no svešām enerģijām, kas pielipušas – no cilvēkiem, situācijām, vecām lomām.

  • Dziedina iekšējo noslēgumu, kur sakrājies neizteiktais, neatrisinātais.

  • Veicina drosmi paraudzīties uz to, kas traucē, un nebaidīties to palaist.

  • Lieliski piemērots pārejām, kad cilvēks iet no viena dzīves posma uz nākamo, no vecā identitātes veidola uz jaunu.

  • Atgriež robežu sajūtu – sajūtu, kur beidzas “cits” un sākas “es”.

Garīgais un simboliskais aspekts

  • Vērmele tiek godāta kā raganu, dziednieču un pārejas sieviešu augs – tā stāv pie vārtiem starp pasaulēm, un palīdz tos šķērsot, kad esi gatavs.

  • Darbojas kā enerģētiskās telpas sargs – ideāli piemērota telpu attīrīšanai pirms/ pēc rituāla, garīga darba, grupas vai meditācijas.

  • Veicina sapņu skaidrību, iekšējo redzējumu, palīdz attīrīt prātu un smalkos slāņus, sagatavojot vietu Dvēseles balsij.

  • Ūdens kā informācijas nesējs, savienojumā ar Vērmeles garu, atbild uz nodomu, ja to izsaki – “palīdzi man atbrīvoties no…”, “atgūt savu kodolu…”, “attīrīt šo sajūtu…”

Lietošanas veidi

  • Izsmidzināt matos, uz galvas ādas vai skausta – vietās, kur viegli uzsēžas ārējas ietekmes.

  • Pēc kontakta ar smagām enerģijām, cilvēkiem vai vietām – virs galvas, plaukstās, pēdās.

  • Pirms miega vai sapņu darba – uz spilvena, telpā vai ap galvu.

  • Pievienot pēdu vannām, kompresēm, pirtij – lai attīrītu ķermeni un lauku.

  • Kā ikdienas prakse garīgajās nodarbībās – savas telpas noslēgšanai un noskaņošanai.

Kam piemērots?

  • Tiem, kas jūtas:

  • apjukuši, pārslogoti, emocionāli “piesārņoti”;

  • enerģētiski “caurvējā” vai atvērti pārāk daudz kam;

  • vēlas noslēgt kādu posmu, atlaist saites vai attīrīt smalko lauku;

  • regulāri strādā ar citiem cilvēkiem – garīgo prakšu vadītājiem, dziedniekiem, pavadītājiem;

  • tiecas atgriezties savā spēkā pēc izdegšanas, pielāgošanās, attiecību izsmelšanas.


“Vērmele nebaidās no patiesības. Viņa parāda, kas palicis par daudz, un palīdz tev to palaist.”

“Robežas. Drosme. Elpa sevī.
Vērmele atver vārtus, bet tikai, ja tu tiešām gribi ieiet.”






Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

Log in

Incorrect password.




Forgot password?
Create an account
Login to existing account
My orders
My reviews
My details
Log out

Iekšēja brīvība.

It kā liekas, nu cik var, tik daudz kas ir darīts, lai izaugtu, lai separētos no vecākiem, no mammas, bet atkal un atkal iekrīt maza bērna ievainojumos, iekšēja ievainota bērna vadībā. Un atkal un atkal l nonāk emocionālās šūpoles. Kur it kā bez redzama iemesla ir depresīvs stāvoklis, viss ir kā miglā tīts, nav dzīves prieka. Kur tas pazuda? Nekur, jo priecāties tāpat vien nav droši, pēc priekiem nāk asaras: “Tā teica mamma.”
Un tā arī ir, jo ar tādu mantru es uzaugu. Tā uzauga daudzi. Un ja nav redzamas bēdas, mēs iekrītam neredzamajās, jo mamma tā audzināja. Un kas cieš? Cieš mūsu iekšējais bērns,mēs šodien, lai gan šodien redzamu iemeslu vairs nav. Un tā arī ir -Iekšējās brīvības neesamība.
Mana šodienas vajadzība ir priecāties, būt priecīgai par dzīves notikumiem-Dzīvot šodien. Bet,  iestājas vainas sajūta: “Tā nav labi, jo pēc priekiem nāk asaras.” Bet šodien tā vairs drīkst nebūt. Mēs kā pieaugušie paši veidojam savas emocijas, piedzīvojot dzīvi no šodienas, un bez vainas sajūtas drīkstam, un mums ir jāiemācās izbaudīt, pieņemt prieka emocijas bez vainas sajūtas, ko mūsu “ideālie vecāki' iemācījuši vainas sajūtu. Būt klusākiem par zāli, jo kautkad tad tā varēja izdzīvot, bet tagad viss viss ir savādāk.
Tas noteikti neatbilst tiem cilvēkiem, kuru vecāki ir dzīvē daudz sasnieguši, gan materiāli, gan emocionāli stipri. Bet visbiežāk tiem, kuru vecāki ir zemos sociālos līmeņos, pabeidza mācīties skolā. Dzīves profesija ir atkarīga no citiem cilvēkiem, priekšniekiem. Piemēram, apkopējas vai strādnieks uz izsaukuma. Un tajā nav nekas slikts, ka tieši tik “plaša/šaura” ir cilvēka profesionalitāte. Bet bēdiņa ir tajā, ka tas ir viņu “ideāls”, un tieši no sava attīstības līmeņa viņš mēdz vērtēt savus bērnus, ja nav ticis arī sevu emocionālo attīstību, tālāk par izdzīvošanu. Kas diemžēl 50–60 gadu cilvēkiem ir.
Kas notiek manī – mana neseparētā daļa ir lojāla vecāku uzskatiem, un domā ka, mans vecāks, atbilst “ideāliem”, piemēram, karjeras augstākais punkts ir būt apkopējai, vislabākajā pilsētas uzņēmumā, būt klusākai par zāli, bet tajā pat laikā aprunāt visus aiz muguras. Ir tikai viens pareizais viedoklis un uzskats. Un absolūta neapmierinātība ar visu – ja gadās kāds labs emocionāls mirklis, tas uzreiz ir jāapslāpē ar kādu nožēlu, neapmierinātību, nepareizumu, situācijas nepieņemšanu.
Apmēram tā tiek dzīvota visa dzīve, un tādos “ideālos” tiek vērtēti arī bērni, kuri, pats par sevi saprotams, iet tālāk, plašāk.
Bet, ja bērns (40+ gadi) nav separējies no vecākiem, tad dzīve vienkārši parāda, ka nav iekšējās brīvības un, iespējams, arī ārējās, jo no vecākiem ir bail, ir jādomā ko runāt, kā izdabāt, kā uzvesties, lai tikai mamma būtu apmierināta. Bet viņa nekad, nekad nebūs apmierināta, jo es jau sen vairs neatbilstu viņas “ideāliem”.
Man ir savas vajadzības, kuras neatbilst citu cilvēku vajadzībām. Piemēram, vecākiem bija svarīgi, ko citi par viņiem domā, bet mēs ejam uz to, ka neesam atkarīgi no citu cilvēku viedokļiem. Kaut gan visa sociālo tīklu “politika” ir uz to uzbūvēta – piesaistīt vairāk sekotāju, vairāk skatījumu, lasījumu, kas it kā ir, lai mēs varētu vairāk nopelnīt, bet saknē vai neapzinātā līmenī tas ir veids, kā pierādīt vecākiem: “Cik es esmu gudrs/a.” Bet diemžēl tas neizdodas tiem “bērniem”, kuru vecāki nav arī šai sfērā. Arī savas vērtības un lēmumus mēs “nostiprinām” no citiem cilvēkiem dzirdētā, bet pašā pamatā mēs sadzirdam tikai to, kas atbilst tam, ko vecāki/mamma mums teica. No vienas puses jau nav slikti, jo tā veidojas dižas sociālo tīklu būtnes, kuras skrien pēc atzinības, vecāku atzinības un dara lielas lietas (es tai skaitā). Bet no otras puses tas ir no traumēta bērna skatu punkta, un tur ir robeža, kuru vairs kā bērns nevar pārkāpt, un tad ir jāpieaug arī iekšēji pie sava fiziskā ķermeņa, kur, iespējams, prāts un intelekts ir augstā līmenī, bet iekšējā bērna skatījums traucē iet tālāk, un tad ir lielais kritiens, ja to apzinās. Apzinās, ka tieši separācija no vecākiem, iekšējās brīvības neesamība ir tas, kas traucē. Bet cilvēks, iespējams, miljonu vērtu karjeru ir uzbūvējis, pateicoties tam, ka gribēja pierādīt vecākiem, cik labs bērns ir. Visa, visa pasaule sagriežas kājām gaisā, ja “ideālā perfektā pasaule”, nemaz nebija jūsu. Un ir laiks sākt sajust, kas ir mans un kur es kā pieaugušais cilvēks gribu iet. Izvērtēt, kā es absolūti netīšām, neapzināti, apspiežot savu iekšējo brīvību, esmu domājusi, kā būtu, ja būtu.
Piemēram, es – tas, kas ar mani notika šogad un kādas emocionālās šūpoles es piedzīvoju, es nenovēlētu nevienam uz pasaules. Protams, ka tas skar arī manu izcelsmes ģimeni – tur, kur formējās mana personība, kur attīstījās mana psihe, dzīves uzskati, personība. Un viss tas materiāls manā galvā: “Kā ir PAREIZI jādzīvo un jāuztver pasaule”. Un tādi notikumi kā sērošana un tuvinieku nāves PAREIZA sērošana arī ir dzimtā ierakstīta – kā ir jādomā, kā ir jāuzvedas, kā ir jābūt… Un pamazām es saprotu, ka mana attieksme, zaudējot Zemes līmenī manu dēlu, neatbilst radinieku uzskatiem. Šādās situācijās, ziniet, kas ir ļaunākais – ka nekas jau netiek skaļi pateikts, bet spriedze aug tieši mentālajā plānā.
Un manī noreaģē tieši “Iekšējais bērns, iekšējā brīvība.” Un smuki sagrupējas – būt paklausīga mammai, tētim, dzimtenei…
Un, lai kā es ar sirsniņu sajūtu saprotu, ka viss ir labi, viss iet savu gaitu, visas atbildes uz jautājumiem es atradīšu. Vienalga ārējās darbībās es neapzināti  pielāgoju tik stiprajai dzimtas programmai, kā  “pareiza sērošana” – un manā dzimtā tā ir līdzīgi kā visur-Mēs par to nerunājam, vainīgi ir tas, tas un arī tas, idealizēt to, kas vairs nav neērts, domāt, kā būtu, ja būtu, un kapi ar soliņu.
Droši vien ir vēl, bet šeit ir dažas tās “pareizās” rīcības, kuras es neizpildu, tāpēc mani vajag izstumt no dzimtas, kas man kā pieaugušai, nobriedušai personai vispār nav iebildumu, jo es mazāk runāju ar cilvēkiem, ar kuriem mums nesakrīt uzskati, nav kopīgas tēmas, jo labāk. Bet kas neapzinātā līmenī notiek ar emocionāli ievainoto mani – man bail palikt vienai, mani nemīl, mani negrib. Un labākais, ko es varu darīt – būt kā jūs.
Un šī arī ir tā vieta, kur piecelties, pieaugt ķermenī un savu iekšējās brīvības daļu paņemt aiz rokas, iedodot resursu un atpūtu tai daļai, kura ir maza un ievainota, visu laiku bijusi atkarīga no mammas, tēta un citu radinieku uzskatiem, bet tagad dziedināsies, ļaujot brīvības daļai izpausties, ja vien ir labs kontakts ar dvēseli, ar smalkā plāna pavadoņiem, ja vien ir vesels, nobriedis prāts un adekvāta pieaugušā cilvēka domāšana. Tad arī var nonākt veselumā un iziet no jau sen nokalpojušiem “ideāliem”, kas patiesībā nav mani ideāli, bet kas absolūti nenoliedz pieredzi un kā pamatu, no kā atsperties, nevis kurā iesprūst.
Mēs taču ejam uz attīstību, uz evolūciju, un tādas neapzinātas Iekrišanas, notiek visu laiku. Galvenais – to apzināties un gribēt, gribēt no tā iziet un uz savu iekšējo un arī ārējo brīvību. Bet visbiežāk tad, kad ārēji ikdienā mēs esam maksimāli brīvi savās izvēlēs, tad vieglāk ir ieraudzīt šo apspiesto iekšējo brīvību. Bet es domāju, ka šādu slāņu ir daudz, jo tās ir atkarības, un ar bailes no brīvības, dziļas elpas sajūtām, brīvas dvēseles, cilvēcīgām sajūtām.Mēs varam visu laiku kustināt sevi, un to arī darām, jo kustībās – visādās kustībās – ir spēks. Jo mans puika izvēlējās vieglāko ceļu, vismaz man tā no šīs puses liekas. Paldies, manu mīļo dēliņ, es palikšu, te uz Zemes un iešu vēl dziļāk. Jo es ticu, ka mēs patiesi katrs varam piedzīvot gan iekšējo brīvību, gan, protams, ikdienas dzīvē, ar atvērtu sirsniņu harmoniski dzīvot savu labāko dzīvi.