Kā vienmēr,ka visums piespelē,  saskāros ar situāciju, kur sieviete, kas tagad sevi var saukt par turīgu, pat īsti to neapzinās. Jeb man tā izklausās, un uzvedināja mani uz pārdomām, un tad – kur gadījies, kur nē – IG attiecīgs video, novilku un pievienoju šim stāstam.  

Un manas pārdomas sākās par to, ka nu pat, tūlīt, 2025. gada martā notiek ēras maiņa. Un kā, interesanti, mainīsies attieksme par naudu – nevis PRET, bet par naudu, un visu to, ko var te uz Zemes ar naudu izdarīt – kā palielināt, noturēt, zaudēt. Un galvenais – kāpēc nepaņemt?  Bet nauda jau nekad nav tikai nauda – papīrītis vai monētiņa. Sistēmiskās praksēs, ja nāk pie manis ar jautājumu par naudu, tas nekad nav par naudu – aiz vai uz naudas vienmēr kaut kas ir. Uzskati par naudu, cilvēki, kas ir klientam svarīgi, arī tādi dzimtas cilvēki, par kuriem pat mūsu laikos vairs pat nezina. Procesi, kas saistīti ar naudu. Ieradumi, ko veido dzimtas, kas ir ar naudu saistīti. Un tas viss veido mūs katru individuāli. Bet šodien, jaunās ēras priekšvakarā, kad visas zvaigznes sastājušās tā, ka var to visu pārskatīt un izdzīvotās programmas atstāt tai pus žogam.  
Un kādas man ir bijušas “prakses” – tagad es to varu saukt par praksēm, bet dzīves laikā man tas vienkārši salikās. Par naudu var nopirkt to, kas ļoti gribas, un aiztaisīt emocionālos caurumus, turklāt emocionālie caurumi arī rodas, kad materiālās lietas ir trūkušas.  
Un šeit ir liels un nepatiess apgalvojums: Teksts, ko iedeva MI 

Naudas bloki un naudas nabadzības kodi ir tēmas, kas daudziem ir svarīgas. Šeit ir daži populāri teicieni un uzskati, kas bieži saistīti ar naudas blokiem un varētu atbilst tiem “nabadzības kodiem”:  (IEKAVĀS MANS KOMENTĀRS)
1. “Nauda ir slikta.” - Šis uzskats var radīt negatīvu attieksmi pret naudu un tās iegūšanu.  (Nauda ir slikta tikai tiem, kam tā nav, un, kā jau minēju, kas stāv aiz naudas – kas ir tas cilvēka sliktais...)  

2. “Bagāti cilvēki ir alkatīgi.” - Šis teiciens var veicināt sajūtu, ka, lai kļūtu bagāts, jāzaudē morāle vai ētika.  (Arī šis teiciens nav radies, vai šis paaudžu uzskats nav radies turīgu cilvēku vidē, bet no skaudīgiem vai neveiksmīgiem cilvēkiem. Cilvēkiem tiek dota iespēja būt labklājības plūsmā, bet tieši tādu aplamu uzskatu dēļ viņi tur nenoturas, bet jūt, ka viņiem der un piestāv būt “bagātiem”, tāpēc labāk uzbrūk tiem, kas tādi ir, nevis risina savas problēmas.) 

 
3. “Nauda nerada laimi.” - Lai gan nauda pati par sevi nevar garantēt laimi, šis teiciens var novērst cilvēkus no finansiālās labklājības iegūšanas.  (Šis arī ir labs! Naudai un laimei, protams, nav tieša sakara, bet laimi taču rada tas, ko mēs par naudu varam nopirkt! Par naudu var nopirkt emocijas, sajūtas, laimīgas sajūtas. Tāpēc šis apgalvojums tiešā veidā ir meli. Nauda rada laimi, jo radot vai radīt ar naudas palīdzību var notikumus, kas rada laimi.)  

4. “Nauda ir grūti iegūstama.” - Šāds uzskats var radīt sajūtu, ka naudas iegūšana ir neiespējama vai ļoti sarežģīta.  (Nu šis ir sliņķu labākais atrunas veids, man arī, pilnīgi piekrītu, atzīstos! Sliņķu un upuru labākais teiciens. Cilvēks, kurš apzināti iet uz saviem finansiālajiem mērķiem, strādā ļoti grūti un smagi – ja skatās no malas.Bet viņam pašam tas ir vislabākais. Tieši tādu smagumu vai vieglumu viņš saņem tik, cik saņem.)  

5. “Nauda maina cilvēkus.” - Šis teiciens var novest pie tā, ka cilvēki baidās no naudas un tās ietekmes uz savu personību.  (Un viss ir pareizi! Tam būtu jābūt kā mantrai, kā mērķim – mainīties, augt un attīstīties. Katri vecāki tikai priecāsies, ka bērns mainās, aug un attīstās. Bet sabiedrība cauri gadiem, protams, teiks: “Ai, kāds tu tāds un tāds!” Un tam būtu jūsu ausīs jāskan kā komplimentam, jo tas tikai liecina, ka jums ar labklājības plūsmu viss ir “plūsmā”.)  

6. Teiciens “vajag taupīt, vajag naudu taupīt un krāt” bieži vien atspoguļo uzskatu, ka ir svarīgi rūpēties par savu finansiālo drošību un neveikt izšķērdību.  Morāle šeit var būt saistīta ar atbildīgu attieksmi pret naudu un resursiem. Taupīšana un krāšana var palīdzēt nodrošināt finansiālu stabilitāti nākotnē, veidot rezerves neparedzētiem izdevumiem vai īstenot lielākus mērķus, piemēram, pirkumus vai ieguldījumus.  Tomēr ir svarīgi arī līdzsvarot taupīšanu ar dzīves priekiem un vajadzībām. Pārāk stingra taupīšana var novest pie tā, ka cilvēks nepiedzīvo dzīves prieku un izbauda mazākas lietas, kas var būt svarīgas viņa labsajūtai. Tāpēc ir svarīgi atrast veselīgu līdzsvaru starp taupīšanu un izdevumiem, lai veidotu gan finansiālu drošību, gan arī baudītu dzīvi.  

Un tālāk es jautāju MI- Kā uzlabot naudas plūsmu.  Un skatamies,tieši tādas pašas “Nabadzības koda ietvertas pamācības”. Vairāk strādāt, vairāk taupīt, rēķināt līdz, domāt par naudu, precīza otra monētas puse, bet tā pati “šaurā domāšana” par naudu.  Kā viens gudrs vīrs, Māris Rauba teica “Bagāti cilvēki nedomā par naudu.” viss viss ar to izteikts. Bagāti cilvēki nedomā par naudu.

MI (IEKAVĀS MANS KOMENTĀRS)

Lai uzlabotu naudas plūsmu, ir vairāki efektīvi soļi, kurus varētu ņemt vērā:  

1. Budžeta plānošana. – Sāc ar precīzu ienākumu un izdevumu uzskaiti. Tas palīdzēs saprast, kur var samazināt izdevumus un kādus līdzekļus var novirzīt ietaupījumiem vai investīcijām.  

   (Un šeit ir tiešs ieteikums mesties dienu un nakti domāt, kā es tērēju un kur dabūt, kas sievietēm noteikti nozīmē: “Šo es varu atļauties….”, “Pārmetums sev – kāpēc es sev šo nopirku, paskaties, kādu robu tas ienesa manā budžetā…”)  

2. Izmaksu samazināšana.– Pārskati savus regulāros izdevumus un meklē veidus, kā tos samazināt, piemēram, izvēloties lētākus pakalpojumus vai preces.  

   (Precīzi pasakot – dzīvo nabadzīgi, taupīgi!!!)

3. Papildus ienākumu avoti. – Apsver iespēju radīt papildu ienākumus, piemēram, sākt blakusprojektu, piedāvāt konsultācijas vai pārdot nevajadzīgas lietas.  

   (Nu šeit ir: “Strādā vairāk, tu esi par slinku.” Nav neviens ieteikums par efektivitāti, par sirds darbu, kur dabiski notiek, ka sāk vienkārši visa palikt vairāk, ne tikai plika nauda.)

4. Investēšana.– Apsver iespēju ieguldīt naudu, lai tā strādātu tev. Tas var ietvert gan tradicionālās investīcijas, gan arī jaunas tehnoloģijas vai uzņēmējdarbību.  

   (Šitais vispār ir labs, tā jau ar naudu ir bēdiņa, bet tu vēl vari atdot to kādam, kas ir gudrāks un izdomājis, kā uz tevi nopelnīt. Nav neviens vārds par to, lai, piemēram, veidotu savu uzņēmumu, savas prasmes paceltu augstākā līmenī.)

5. Finanšu izglītība. – Investē savu laiku un enerģiju, lai iegūtu zināšanas par finansēm un ieguldījumiem. Tas palīdzēs pieņemt gudrākus lēmumus.  

   (Vot šitais jau ir tuvāk patiesībai – mācīties vajag vienmēr.)

Jā, dzīves labklājība un nauda – tas ir viens lielais jautājums, kas ved uz pārdomām. Ja arī tu šeit saskati kādu savu tēmu vai ir kāds jautājums par un ap naudu, vari atnākt 10.04.2025. uz Sistēmisko sakārtojumu grupu pie manis.