Labrīt, apspīdētā pirmdienas rītā. Ilgi nav sanācis pierakstīt, kas notiek manā “Gaisā”. Un, kā mēs zinām, mans “Gaiss”, tavs “gaiss”, un tā mēs visi dzīvojam zem vienām debesīm, un kādam manis rakstītais izraisa emocijas: “man ir tieši tā”. Tāpēc ka vienmēr es runāju tikai un vienīgi par sevi un savām dzīves situācijām, un jūs katrs viens laižat caur savu jūtu prizmu.  
Un par jūtām arī ir mans šodienas pieraksts. Izrādās, vēl ir ļoti daudz gudru, izglītotu, laimīgu cilvēku. Bet NEJŪT. TIEŠĀM NEJŪT.  Nu, ne jau tā, ka nemaz, bet ir sfēras, kurās jūtas ir pilnībā nonivelētas. Un visbiežāk tās ir partnerattiecības, kur ir vismazāk jūtu. It kā tur kā reiz vajadzētu būt jūtām, mīlestībai, emocijām. Bet tur to ir vismazāk. Un, ja tās ir, tad tikai viss cits ko var vārdos ietvert, tikai ne mīlestība. Abpusēja mīlestība, kas būtu kā pamats, uz ko būvēt attiecības.  
Es, protams, nezinu, kādas šodienas jaunajiem ir mīlestības vērtības, bet mana paaudze visbiežāk attiecības būvēja uz izdevīgumu, jeb precīzāk – es dzīvoju tādā burbulī, kur attiecības būvējās uz izdevīgumu, nevis uz mīlestību. Jūs teiksiet, ka nē, mēs taču katrs iemīlamies, un tad satiekamies, un mums piedzimst bērni – vai tad tā nav mīlestība? Tā ir mīlestība. Ir, protams, bet kas notiek ar pāriem, kad iemesli vai dzīves uzdevumi ir izpildīti, kaisle izsmelta, bērni izaudzināti? Kopējās lietas beidzas – kas tur pārus kopā? Uz kā būtu jāturas kopā?  Jūtas. Jūtas, ko tu jūti tur vidiņā starp krūtīm. Tur ir smadzenes, tur ir balss – sirds balss. Jūtas-Sirsniņā.
Un ar to arī būtu viss izteikts, bet, ja no tās vietas nedzird, tad ir jāpaskaidro dziļāk.  Kur mājo dvēsele? Tieši tajā vietā tavā ķermenī. Nav nekādi ezotēriski brīnumi – visa dvēseles pieredze ir tieši tajā vietā, starp krūtīm, bedrītē, ko sauc par sirds rajonu. Sirds čakru. Arī tīmuss tur ir. Un no tās vietas arī “skan” visas jūtas. Ne velti ir teiciens: “klausi, ko tev sirds saka.”  Bet no sākuma atkal ir jāiemācās sadzirdēt, ko sirds tev saka.  
Un tas ir dzīves uzdevums. Šodien es varu teikt tā – man uz to vajadzēja septiņus gadus, lai es sadzirdētu un kā ar visgudrāko, uzticamāko cilvēku uz pasaules runātu ar savu sirds balsi. Un tas ir uzdevums, kas ir jāizpilda. Saprotiet – tas ir pamatu pamats. Noņemt visas klapes – nevis no ausīm vai acīm, to dara pēc tam, bet atbrīvot, fiziski atbrīvot sirsniņu no sablīvējumiem. Un, ja jums arī fiziskajā plānā medicīniski jau ir diagnoze par sirds ritmiem, vājumiem un asinsspiediena nestabilitāti, tad sāciet ar jūtu atbrīvošanu.  
Ja tas būtu tik vienkārši... No šodienas skatu punkta, kad man aiz muguras ir tieši septiņi gadi, es varu teikt – tas ir vienkārši. Tas patiesi ir vienkārši. Bet grūtums ir tajā, ka mēs visu esam iemācījušies caur galvu, caur mentālo plānu.  
Atgriežoties pie galvenā – pie partnerattiecībām. Kāpēc ir tik daudz sačakarētu attiecību, ilgas šķiršanās, traumas utt.? Tāpēc, ka attiecībās cilvēki satiekas tikai mentālajā plānā, tikai ar galvu, ko ausis dzird: “kādu medu viens otram lej ausīs.” Tikai ar acīm: smuks, bagāts, darbs ir – DER! Kas patiesībā ir skaisti un mīlestības pilni... Tieši tā mēs “vairojamies”, un paldies Dievam, jo, ja visi justu, ka nu nebūs uzreiz, mums apstātos dzimstība.  
Nu lūk, bet mēs vienmēr dzīvojam cerībās, ka nu kaut kad, kaut kur, tur tālajos laikos... Jo es tā gribu... Griba – tas ir svarīgi. Kamēr mēs gribam, tikmēr mēs esam dzīvi. Tā ir dzīvības enerģija. Un kaut kad partnerattiecībās mēs nonākam pie sajūtām – ko tad es patiesībā jūtu pret otru? Un tad nu bez sirds atvērtības nekādi nevar. Bet “bēdiņa” ir tā, ka tad sākas sāpes. Sāpes un ciešanas. Jo izrādās – partneris neatbilst mūsu sirds vibrācijai. Un laimīgi tie pāri, kas jau pēc obligātās prāta programmas, kas nu kuram ir bijušas (kāzas, bērni, manta, ceļojumi...), spēj un prot runāt sirds valodā. Vai, ja nespēj, sāk iet terapijās – kopā vai atsevišķi – un atver šo sarunas veidu, ko sauc par just. Just vienam otru. Sajust un pilnībā pieņemt otru tieši tādu, kāds viņš ir.  
Un no šīs vietas tālāk būvēt savas attiecības. Sadzīvē tas nozīmē iziet nenormālām sāpēm un ciešanām cauri, raudāšanai. Mainīt sevi ne tikai sevis labad, bet jau divu cilvēku saplūšanai, jeb divu dvēseļu sinhronizācijai visos līmeņos – nevis sākot no galvas, bet sākot no sirds, uz visām pusēm.  
Labi, šodienai pietiks… Šo visu un vēl daudz ko citu var risināt arī pie manis, kad mēs satiekamies un skatāmies savai patiesībai acīs, runājot par to, esot klientiem, nodoma pieprasītājiem un lūdzot palīgā citus cilvēkus – “aizvietotājus” – sistēmisko sakārtojumu praksēs.  
Par datumiem šeit:  Datumus var noskaidrot privāti 22063549